"Kafejnīcas būvēt pašvaldība nevar," tā raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Lāsma Ūbele, skaidrojot risinājumus, kā panākt, lai nelielā pašvaldībā spēļu zāle nebūtu teju vienīgā vieta, kur, piemēram, aiziet padzert kafiju. Viņa sacīja, ka pašvaldības var piedāvāt citus alternatīvus brīvā laika pavadīšanas veidus – kultūras pasākumus, pulciņus, iespējas sportot.
Pašvaldību un valdības ministru neapmierinātību izraisījušas Finanšu ministrijas izstrādātās "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam", kuras jau nosauktas par "kosmētiskiem" uzlabojumiem nozares regulējumā un daļa iesaistīto uzskata, ka tās no azartspēlēm atkarīgo problēmu nerisina. Finanšu ministrija apņēmusies mēneša laikā šīs pamatnostādnes pārstrādāt.
Ministru kabinetā šo dokumentu 18. martā tā arī neizdevās apstiprināt, jo ministri tajā iebilda pret pašvaldību ierobežotajām iespējām pašām pieņemt lēmumu - atļaut vai neatļaut savā pašvaldībā atvērt azartspēļu vietas. "Var teikt, ka kāds no ministriem to uzskatījis par "kosmētisku" dokumentu, bet ir jāskatās uz visu kompleksu, kas ir piedāvāts, un vietu noteikšana nav vienīgais, ar ko varētu šīs azartspēļu atkarības mazināt," raidījumā norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa.
"Vēlme ir noņemt šīs aicinošās vai labi redzamās izkārtnes ar spēļu kauliņiem vai kārtīm, kas ieinteresētu cilvēkus," tā Salmiņa raksturoja daļu no piedāvātajiem risinājumiem azartspēļu izplatības mazināšanai. Viņa skaidroja, ka spēļu zāļu nosaukumos arī nedrīkstēs izmantot vārdu "laimētava".
