Iekšlietu ministrijā šobrīd strādā pie slepenas informācijas sistēmas ieviešanas Latvijā, kurā būtu apkopotas plašas ziņas par iedzīvotājiem, tostarp par viņu iesaukām, mantu, sakariem ar organizēto noziedzību un pat balss tipu. Šī sistēma paredzēta noziegumu izmeklēšanas atbalstam, un to izmantos gan Valsts policija, gan robežsardze un ieņēmumu dienests. Tāpat turpinās darbs pie dažādu videonovērošanas kameru apvienošanas vienotā sistēmā. Pirmdien 10. maijā pulksten 13 raidījumā "Spried ar Delfi" Andris Auzāns par šiem jautājumiem iztaujāja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu un Valsts policijas priekšnieka vietnieku Andreju Grišinu.

IeM sagatavojusi Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumu projektu, kas regulē tajā iekļaujamās informācijas apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumus. Projekts paredz, ka aktuālo un vēsturisko informāciju par fiziskām personām, juridiskām personām, notikumiem, mantu un lietām var iekļaut sistēmā, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanā.

Sistēmā apstrādās informāciju par personas identitāti, tostarp, iesauku, personas foto, video un audio materiālus, personas ārējo izskatu, balss tipu, ierasto ģērbšanas stilu un apģērbu aprakstu. Tāpat sistēmā iekļaus informāciju par ģimenes stāvokli, tautību, darbavietu, valodu zināšanām, ziņas par personu apliecinošiem dokumentiem. Sistēmā arī varēs iekļaut ziņas par personas pēdējo laulāto, tēvu un māti, personas ierastajām uzturēšanās, atrāšanas vai apmeklējama vietām. Tāpat varēt ietvert informāciju par personas finansiālo stāvokli un dzīvesveidu - atkarībām, vai īpašām raksturojošām pazīmēm, piemēram, noslieci uz klaiņošanu un tā tālāk.

Valsts policija turpina darbu pie sistēmas izstrādes iepirkuma, kas varētu izmaksāt 3,5 miljonus eiro.

Vienlaikus IeM sadarbībā ar pašvaldībām iecerējusi izveidot vienotu videonovērošanas tīklu visā Latvijā, lai veicinātu noziegumu atrisināšanu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paudis vēlmi, lai šādām novērošanas kamerām būtu arī moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas kā sejas atpazīšanas funkcija. Konkrēti termiņi šo plānu ieviešanai vēl nav nosaukti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!