Foto: Shutterstock

Dārza darbu sezonā nereti nevēlami ciemiņi ir dažādi kaitēkļi, kas uzbrūk mūsu sastādītajiem augiem. Reizēm tie ir teju nepamanāmi, bet citu reizi tie paši liek par sevi manīt. No kaitēkļiem nav pasargāti arī ogulāji, un šoreiz iepazīstināsim ar Capitophorus ribis jeb jāņogu sarkanpangu laputi, kas deformē lapas.

Jāņogu sarkanpangu laputs ir izplatīs gan sarkano, gan balto jāņogu kaitēklis, kas var masveidā savairoties. Tas var apskādēt ne tikai jāņogas, bet arī upenes, tiesa, uz tām šie kaitēkļi ir novēroti mazāk.

Vienā sezonā attīstās 8 līdz 10 paaudzes laputu. Lapu plaukšanas laikā, no maija vidus līdz beigām, izšķiļas kāpuri, kas barojas un bojā jaunās jāņogu lapas. Uz jāņogām attīstās divas līdz trīs paaudzes, bet turpmāk laputis pārvietojas un turpina baroties uz panātrēm, sārmenēm un citām nezālēm. Savukārt septembra otrajā dekādē laputis atgriežas uz jāņogām, kur uz zariem dēj ziemotspējīgas olas.

Laputis barojas lapu apakšpusēs, sūcot augu sulu.

Kādus bojājumus rada jāņogu sarkanpangu laputs? Tās stipri deformē lapas, tām parādās sarkanīga nokrāsa.

Kā ierobežot kaitēkli? Ja stādījumu skaits ir neliels un laputu nav daudz, tad tās var nolasīt ar rokām. Pēc tam kaitēkļus iznīcina. Vēl laputis var iznīcināt ar dabisko ienaidnieku palīdzību, piemēram, var pievilināt plēvspārņus vai mārītes. Dārza tuvumā vēlams iznīcināt nezāles, piemēram, nātres, māteres, sārmenes vai akles.

Rakstā izmantota informācija no Valsts augu aizsardzības dienesta rokasgrāmatas "Ogulāju slimības un kaitēkļi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!