Foto: Shutterstock
Beidzot klāt ilgi gaidītā vasara! Līgo svētki nav aiz kalniem, drīz ziedēs aromātiskie filadelfi, krāšņās peonijas, īrisi un citi augi. Kādus darbus jūnijā varam veikt savās puķu dobēs, ko varam vēl sēt, mēslot un iestādīt, lūko speciālistes ieteikumos raksta turpinājumā!

Portālam "Māja&Dārzs" padomus par jūnijā darāmajiem darbiem sniedz Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas pārstāve, vadošā dārzkopības speciāliste Ilma Nereta:

"Atnācis Līgo svētku mēnesis, drīz būs dzirdama sienāžu čīgāšana un gaisā virmos rūgtenais vīgriežu aromāts. Jūnijs vairumam asociējas ar ravēšanu, lai izvairītos no aplīgošanas draudiem, kas patiesībā ir sakopta dārza un labas ražas vēlējums. Vienlaikus ar ravēšanu notiek augiem tik nepieciešamā augsnes uzirdināšana. Īpaši svarīgi tas tieši šosezon, kad biežie lieti ne pa jokam sablietējuši augsni. Arī celiņi un bruģis jāatbrīvo no nezālēm, savlaicīgi jāatdur apdobes.

Mēslojam teju visas dārza puķes ar komplekso pilnmēslojumu. Var izmantot zāles vai nātru vircu, ja tā laikus sagatavota Ja dodat priekšroku augu piebarošanai caur lapām, dariet tā. Ilgstošākos karstuma un sausuma periodos nedrīkstētu piemirst par laistīšanu, jo pietiekoša mitruma nodrošināšana ir ļoti būtiska visām puķēm. Laistīšanu labāk veikt tā agrāk no rīta vai nelielā pievakarē, bet izvairīties to darīt dienas svelmē. Ja izmantojat krāna vai akas urbuma ūdeni, tad labāk to laikus iepildiet kādā apjomīgā tvertnē, lai tas pa dienu saulē sasilst.

Jūnija sākumā beidzot ir pilnīgi skaidrs, kuri augi šo ziemu nav pārcietuši un kurās vietās dārzā vairs nav ko cerēt uz augu atmošanos. Īslaicīgo tukšumu visbiežāk aizstāj ar vasaras puķēm, bet var stādīt arī ziemcietes, ievērojot atbilstošu agrotehniku (pirms stādīšanas nomainot augsni utt.).

Ja sanākusi aizkavēšanās, pēdējais brīdis izstādīt dālijas, kannas, gladiolas. Tāpat var sēt divgadīgās un daudzgadīgas puķes nākamajam gadam.

Jūnija otrajā pusē, kad sākušas dzeltēt lapas, jāķeras klāt pavasara sīpolpuķu rakšanai: tulpes un hiacintes rokamas katru gadu, narcises, krokosus, eritronijas, muskares, fritilārijas, čemuru baltstarītes, pienpulkstenītes, sniedzītes, pušķīnijas un vēl citas, visbiežāk ik pēc 4-6 gadiem, kad stādījums sabiezējis un traucēta ziedēšana.

Pārbaudām augsto ziemciešu stādījumus. Ja nepieciešams, izvietojam balstus peonijām, dārza delfīnijām u.c. Lai panāktu kvalitatīvākus ziedus un labāku to noturību, pirms ziedēšanas var retināt peoniju padušu pumpurus, uz katra kāta atstājot pa vienam līdz trim ziedpumpuriem. Tas jādara iespējami agri, kamēr ziedpumpuri vēl nelieli un viegli izlaužami.

Jūnijs ir laiks, kad nereti nākas uzsākt cīņu ar kaitēkļiem (arī slimībām). Viens no veidiem ir darīt to tīri mehāniski – nolasot vai nospaidot ēdelīgos pāri darītājus. Daļa dārzkopju (īpaši piemājas dārzos) izmanto dažādas bioloģiskās metodes slimību un kaitēkļu apkarošanai. Starp daudzgadīgajām puķēm draudzīgi var iestādīt samtenes, kliņģerītes, pa kādam ķiplokam vai lavandu krūmiņam – šie augi ne visai patīk vairumam kaitēkļu, taču tie nav panaceja! Cīņā ar kaitēkļiem un slimībām līdzēs visiem labi zināmu augu (nātru, biškrēsliņu, kosu, ķiploku, struteņu, sīpolmizu u.c.) uzlējumi. Esiet uzmanīgi ar koncentrāciju, neatšķaidīti vai pārāk maz atšķaidīti, tie var apdedzināt augus! Ja rūpīgs kaitēkļu ierobežošanas darbs nedod cerēto rezultātu, meklējiet ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus veikalos. Darbojies ar tiem, rūpīgi jāievēro lietošanas instrukcija."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!