Vai vēlaties pirkt avenes ar tārpiem vai iepuvušus kartupeļus?
Šī skaistā zemene lūkojas tieši uz mani, nespēju paiet garām, un manas rokas pašas sniedzas pēc kastītes ar skaistajām ogām. Mēs mīlam ar acīm, un mūsu izvēli ietekmē produkta izskats. Mēs izvēlamies skaistākās zemenes, burkānus, ābolus un noliekam malā kraupainos ābolus vai bojātās ogas. Esam izlutināti ar augstas kvalitātes pārtiku. Ne mēs paši, ne – vēl jo vairāk – mūsu bērni nevēlēsies pirkt bojātus dārzeņus vai ogas. Kā nodrošināt tādu pārtikas kvalitāti, kas šodien ir elementāra patērētāju standarta prasība, lai tā būtu veselīga un droša videi?
Aktuāls jautājums ir kvalitatīvas pārtikas izaudzēšana, ievērojot veselības un vides prasības. Zinātnieki šo tēmu pēta gadiem, un lauksaimniecība ir nozare, kas piedzīvo straujākās pārmaiņas pēdējā desmitgadē, ieviešot inovatīvas lauksaimniecības metodes. Tomēr vēl joprojām jautājums par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā ir viena no karstākajām tēmām, kur nereti dominē radikāli viedokļi. Lai iegūtu objektīvu informāciju, ir vērts ieklausīties zinātniekos, savas jomas profesionāļos, kas ar to nodarbojas diendienā. Lai sarežģītas, nespeciālistam neko neizsakošas tēmas izstāstītu visiem saprotamā veidā, lieti noder salīdzinājumi.
Ja tējkarote miltu katram raisa kādas asociācijas un skaidrību par to, cik daudz tas ir, tad viens nanograms vairumam būs tumša bilde. Jā, matemātiķi pateiks, ka tā ir miljonā daļa no miligrama, taču daudz lielāku skaidrību viesīs salīdzinājums – ja jūs sagrieztu vienu rīsu graudu 25 miljonos vienādu daļiņu, tad vienas šīs daļiņas svars būtu 1 nanograms.
Lauksaimniekiem pārmet, ka augu aizsardzības līdzekļus salīdzinām ar zālēm cilvēkiem, bet tas ir veids, kādā nanogramu salīdzinām ar rīsa graudu. Augu aizsardzības līdzekļi būtībā ne ar ko neatšķiras no zālēm, ko dod dzīvniekiem – kaķiem, suņiem, govīm – vai citām dzīvām radībām, ja gadījies saslimt. Arī bišu slimības biškopji ārstē, dodot bitēm zāles.
Ja tējkarote miltu katram raisa kādas asociācijas un skaidrību par to, cik daudz tas ir, tad viens nanograms vairumam būs tumša bilde. Jā, matemātiķi pateiks, ka tā ir miljonā daļa no miligrama, taču daudz lielāku skaidrību viesīs salīdzinājums – ja jūs sagrieztu vienu rīsu graudu 25 miljonos vienādu daļiņu, tad vienas šīs daļiņas svars būtu 1 nanograms.
Lauksaimniekiem pārmet, ka augu aizsardzības līdzekļus salīdzinām ar zālēm cilvēkiem, bet tas ir veids, kādā nanogramu salīdzinām ar rīsa graudu. Augu aizsardzības līdzekļi būtībā ne ar ko neatšķiras no zālēm, ko dod dzīvniekiem – kaķiem, suņiem, govīm – vai citām dzīvām radībām, ja gadījies saslimt. Arī bišu slimības biškopji ārstē, dodot bitēm zāles.
Ierobežo nezāles, slimības vai kaitēkļus
Pareizi lietoti, augu aizsardzības līdzekļi nav kaitīgi – atbilstošās devās, kādās tos lieto mūsu lauksaimnieki, šie līdzekļi ir droši, apliecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore Dr. agr. Gunita Bimšteine. Katru reizi smidzinot kultūraugus, mēs ierobežojam kaut ko citu, stāsta profesore. Ar augu aizsardzības līdzekļu palīdzību varam ierobežot nezāles, slimības vai kaitēkļus.
Vai vēlaties iegādāties avenes ar tārpiem vai sapuvušus kartupeļus? Augu aizsardzības līdzekļi neārstē iedomātas, bet pavisam reālas slimības. Ja cilvēkiem pēc izslimošanas var veidoties imunitāte, augu pasaulē situācija ir cita, jo augi slimības neizslimo, bet turpina ar tām slimot. "Līdz ar to organismi, kas ierosina šīs slimības, jebkādā veidā saglabājas šajos augos. Tas nozīmē, ka raža būs mazāka, attiecīgi – mums būs jāpērk tā par lielāku cenu," norāda Dr. agr. Gunita Bimšteine.
Tās augu daļas, kurās ir slimību ierosinātāji, paliks uz lauka un nekur nepazudīs. Nākamajos gados slimību būs vairāk un vairāk. Ja ļausim daļai augu izslimot, rezultāts būs pilnībā sapuvusi zemene. Cita iespēja – augļiem ar slimības simptomiem būs mainījusies garša, piemēram, ābolam ar kraupi pazudīs garša un tas kļūs sauss.
Vai vēlaties iegādāties avenes ar tārpiem vai sapuvušus kartupeļus? Augu aizsardzības līdzekļi neārstē iedomātas, bet pavisam reālas slimības. Ja cilvēkiem pēc izslimošanas var veidoties imunitāte, augu pasaulē situācija ir cita, jo augi slimības neizslimo, bet turpina ar tām slimot. "Līdz ar to organismi, kas ierosina šīs slimības, jebkādā veidā saglabājas šajos augos. Tas nozīmē, ka raža būs mazāka, attiecīgi – mums būs jāpērk tā par lielāku cenu," norāda Dr. agr. Gunita Bimšteine.
Tās augu daļas, kurās ir slimību ierosinātāji, paliks uz lauka un nekur nepazudīs. Nākamajos gados slimību būs vairāk un vairāk. Ja ļausim daļai augu izslimot, rezultāts būs pilnībā sapuvusi zemene. Cita iespēja – augļiem ar slimības simptomiem būs mainījusies garša, piemēram, ābolam ar kraupi pazudīs garša un tas kļūs sauss.
Ne visi dabīgie līdzekļi ir labi videi
Varētu rasties jautājums: kāpēc savā mazdārziņā, siltumnīcā dārzeņus var izaudzēt bez jebkādām zālēm? Profesore Gunita Bimšteine pieļauj, ka siltumnīcās mazās platībās ir iespējams izaudzēt augus ar dabīgām metodēm, jo siltumnīcās biežāk ir iespējams ierobežot kaitīgos organismus ar bioloģiskām metodēm. Ja runa ir par plašākiem sējumiem, tad darbs ar slimībām, kaitēkļiem un nezālēm bez augu aizsardzības līdzekļu palīdzības ir ļoti grūts un ļoti dārgs.
LLU Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore Gunita Bimšteine piebilst, ka arī ne visi dabīgie līdzekļi ir labi videi: "Kaut vai tas pats tabakas uzlējums ir daudz indīgāks nekā tie augu aizsardzības līdzekļi, ko mēs lietojam." Profesore retoriski vaicā: cik daudz nātru un ķiploku vajadzētu, lai ar nātru vai ķiploku uzlējumu nosmidzinātu hektāru? Bet lauksaimnieku apsaimniekotās zemes ir simtos un tūkstošos hektāru mērāmas.
LLU Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore Gunita Bimšteine piebilst, ka arī ne visi dabīgie līdzekļi ir labi videi: "Kaut vai tas pats tabakas uzlējums ir daudz indīgāks nekā tie augu aizsardzības līdzekļi, ko mēs lietojam." Profesore retoriski vaicā: cik daudz nātru un ķiploku vajadzētu, lai ar nātru vai ķiploku uzlējumu nosmidzinātu hektāru? Bet lauksaimnieku apsaimniekotās zemes ir simtos un tūkstošos hektāru mērāmas.
Cik lielā mērā Jūs atbalstāt augu aizsardzības līdzekļu (t.i., pesticīdu) lietošanu lauksaimniecībā, lai augus aizsargātu no kaitēkļiem, slimībām un nezālēm?
Bāze: visi pirmās aptaujas respondenti, n=1011
Avots: SKDS
Zāles augiem pārbauda 10 gadus
Vēl viena būtiska lieta saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem – Eiropas Savienībā ir pasaulē visstingrāk regulētais šo līdzekļu tirgus. Visas šobrīd atļautās augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas tiek reģistrētas tikai pēc vispusīgas un smalkas aktīvās vielas ietekmes izpētes. Rūpīgā izpēte un apstiprināšana prasa aptuveni 10 gadus, un saraksti tiek nepārtraukti pārskatīti un saīsināti.
Apstiprināšanas procesā nepieciešams arī dalībvalstu zinātnieku komiteju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority) apstiprinājums par aktīvās vielas nekaitīgumu. Spekulācijas par aktīvo vielu dramatisku ietekmi uz dažādu dzīvo organismu veselību drīzāk uztveramas kā vadošo Eiropas Savienības zinātnisko institūciju kompetences diskreditācija un pseidozinātnes kultivēšana.
Latvijā augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas apjoms uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Salīdzinājumam: citās Eiropas valstīs lauksaimnieki augus smidzina vidēji trīskārt vairāk. Labā ziņa ikvienam no mums: Latvijas lauksaimnieki atbalsta pārdomātu virzību uz augu aizsardzības līdzekļu samazinājumu. Turklāt Eiropā, ja salīdzina ar pārējām pasaules valstīm, ir stingrākie noteikumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanā. Tepat austrumu kaimiņos augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir neskaitāmas reizes brīvāka, tāpat arī Amerikā, Dienvidamerikas valstīs un Āfrikā, tomēr cilvēki, pērkot pārtiku, par to nebūt neaizdomājas.
Apstiprināšanas procesā nepieciešams arī dalībvalstu zinātnieku komiteju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority) apstiprinājums par aktīvās vielas nekaitīgumu. Spekulācijas par aktīvo vielu dramatisku ietekmi uz dažādu dzīvo organismu veselību drīzāk uztveramas kā vadošo Eiropas Savienības zinātnisko institūciju kompetences diskreditācija un pseidozinātnes kultivēšana.
Latvijā augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas apjoms uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Salīdzinājumam: citās Eiropas valstīs lauksaimnieki augus smidzina vidēji trīskārt vairāk. Labā ziņa ikvienam no mums: Latvijas lauksaimnieki atbalsta pārdomātu virzību uz augu aizsardzības līdzekļu samazinājumu. Turklāt Eiropā, ja salīdzina ar pārējām pasaules valstīm, ir stingrākie noteikumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanā. Tepat austrumu kaimiņos augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir neskaitāmas reizes brīvāka, tāpat arī Amerikā, Dienvidamerikas valstīs un Āfrikā, tomēr cilvēki, pērkot pārtiku, par to nebūt neaizdomājas.
Tradicionālās metodes – ne vienmēr efektīvas
Lai ierobežotu kaitēkļus un slimības, lauksaimnieki izmanto arī tradicionālās metodes, piemēram, augu maiņu, zemes periodisku aparšanu, papuves, pareizus sējas termiņus un dažādus bioloģiskos līdzekļus. Tomēr šīs metodes ne vienmēr ir efektīvas, īpaši, ja ir jānovērš pamatīgs slimības uzliesmojums.
Līdztekus tam mūsu lauksaimnieki, arvien vairāk attīstot vietējo augu selekciju, bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu ražošanu un ieviešot precīzas lauksaimniecības tehnoloģijas, konvencionālās saimniecības pārorientē integrētā augu audzēšanas režīmā. Tā mērķis ir veicināt pēc iespējas dabiskāku kaitīgo organismu ierobežošanas procesu.
Šobrīd bez augu aizsardzības līdzekļiem lauksaimniekiem nav citu efektīvu alternatīvu, lai uzliesmojumu gadījumā apkarotu kaitīgos organismus. Likme dažkārt ir ne vien daļa, bet pat visa raža. Piemēram, smiltsērkšķu raibspārnmuša nedēļas laikā var iznīcināt visu oranžo ogu ražu. Graudzāļu miltrasas un rūsas gadījumā, ja netiek lietoti atbilstoši augu aizsardzības līdzekļi, visām labībām tiek iznīcināta teju puse ražas.
Jaunākā paaudze neatminas, ka deviņdesmitajos gados LTV "Panorāmas" skatītāji ar nepacietību gaidīja leģendārā lauku dzīves žurnālista Jāņa Dimanta reportāžas. Tas bija regulārs informācijas avots, kas pilsētniekiem deva ieskatu lauksaimniecības norisēs. Tagad specializēta lauksaimniecības žurnālista nav nedz sabiedriskajā, nedz arī daudzos citos medijos. Iespējams, šis vakuums kalpojis par labu augsni pseidozinātnes kultivēšanai. Lauksaimnieki novērtētu, ja par viņiem stāstītu vairāk un to darītu cilvēki, kas pazīst nozares drēbi.
Līdztekus tam mūsu lauksaimnieki, arvien vairāk attīstot vietējo augu selekciju, bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu ražošanu un ieviešot precīzas lauksaimniecības tehnoloģijas, konvencionālās saimniecības pārorientē integrētā augu audzēšanas režīmā. Tā mērķis ir veicināt pēc iespējas dabiskāku kaitīgo organismu ierobežošanas procesu.
Šobrīd bez augu aizsardzības līdzekļiem lauksaimniekiem nav citu efektīvu alternatīvu, lai uzliesmojumu gadījumā apkarotu kaitīgos organismus. Likme dažkārt ir ne vien daļa, bet pat visa raža. Piemēram, smiltsērkšķu raibspārnmuša nedēļas laikā var iznīcināt visu oranžo ogu ražu. Graudzāļu miltrasas un rūsas gadījumā, ja netiek lietoti atbilstoši augu aizsardzības līdzekļi, visām labībām tiek iznīcināta teju puse ražas.
Jaunākā paaudze neatminas, ka deviņdesmitajos gados LTV "Panorāmas" skatītāji ar nepacietību gaidīja leģendārā lauku dzīves žurnālista Jāņa Dimanta reportāžas. Tas bija regulārs informācijas avots, kas pilsētniekiem deva ieskatu lauksaimniecības norisēs. Tagad specializēta lauksaimniecības žurnālista nav nedz sabiedriskajā, nedz arī daudzos citos medijos. Iespējams, šis vakuums kalpojis par labu augsni pseidozinātnes kultivēšanai. Lauksaimnieki novērtētu, ja par viņiem stāstītu vairāk un to darītu cilvēki, kas pazīst nozares drēbi.