Priežu čiekuru sīrupu var lietot kā profilaktisku līdzekli elpceļu veselībai. To var lietot pa karotei pie tējas, arī sīrupā izmērcētos čiekurus liekot uz kārā zoba. Sārti dzintarainās krāsas čiekuru sīrups ir kā atmiņas par jūniju burciņā. Pārbaudīts dabas līdzeklis un reizē – pat mums, ziemeļniekiem, joprojām gana eksotisks kārumiņš pie tējas un sirsnīga dāvana, ar ko pārsteigt ģimeni un mīļus draugus. Un pašu tuvāko dēļ taču ir vērts rokas ar sveķiem smērēt, vai ne?
Bioloģe Maruta Kusiņa iesaka recepti, ko pati pārbaudījusi un pēc kuras gadu gadiem gatavo čiekuru sīrupu savai ģimenei un draugiem.
Praktisks padoms! Pēc čiekuru ievārījuma vārīšanas katliņš ir salipis un nav izmazgājams ar parastiem mazgāšanas līdzekļiem. Tas vispirms rūpīgi jāizrīvē ar parasto cepamo eļļu. Pēc tam to var izmazgāt ar abrazīvu trauku mazgāšanas līdzekli, piemēram, pastu "Skaidra".
Sastāvdaļas
Sagatavošana
Salasa jaunos, zaļos priežu čiekurus – tos ievāc ne vēlāk kā līdz jūnija beigām. Kā ikvienu dabas velti, arī čiekurus jāvāc nomaļās vietās, kas neatrodas lielu autoceļu tuvumā. Vislabāk čiekurus griezt tieši no zara, bet der arī svaigi nokrituši jaunie čiekuriņi.
Čiekurus notīra, noņem kātiņus un uz 10-15 minūtēm pārlej ar verdošu ūdeni, līdz tie kļūst zaļganbrūni. Pēc tam čiekurus nokāš.
Ielej katlā tīru ūdeni, pieber cukuru un uzvāra.
Ieber katlā ar sīrupu čiekurus un vāra 10-15 minūtes, pa laikam nokāšot putas, lai atbrīvotos no visiem piemaisījumiem un liekajiem sveķiem. Tad ļauj katlam pilnībā atdzist un vāra vēlreiz. Darbību atkārto vēl divas reizes. Četras reizes vārot, gan čiekuri, gan sīrups kļūst sarkanbrūns.
Pēc ceturtās vārīšanas reizes čiekurus kopā ar sīrupu karstus pilda tīrās burkās, ko tūdaļ noslēdz ar vāku. Var lietot tikai sīrupu, bet arī čiekuri ir mīksti, pilnībā apēdami.
Lai ziemā saldas atmiņas par vasaru!