2020. gadā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) veikusi 77 bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes, kas attiecināmas uz 438 bērniem. No veiktajām bērnu tiesību pārbaudēm pārkāpumi apstiprinājušies 19 gadījumos, daļēji apstiprinājušies 34 gadījumos, nav apstiprinājušies 24 gadījumos, liecina inspekcijas publiskā gada pārskata rezultāti par 2020. gadu.
Visvairāk bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes veiktas Rīgā, savukārt vismazāk – Latgalē. No 2020. gadā veiktajām 77 bērnu tiesības ievērošanas pārbaudēm visvairāk to veikts pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās.
Analizējot stāvokli Latvijas reģionos, situācija ir nedaudz atšķirīga. Rīgā visvairāk pārbaužu veikts pirmsskolas izglītības iestādēs un pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, Zemgalē -–nodibinājumos/biedrībās un skolās, Kurzemē – pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, Vidzemē – skolās un pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, bet Latgalē – skolās un ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Visos reģionos, izņemot Rīgu, lielākā daļa bērnu tiesību ievērošanas pārbaužu veiktas skolās.
Pārbaudēs visbiežāk konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, kas noteikti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta pirmajā daļā, proti, ka bērnu aprūpes un citu iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītāji un darbinieki ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.
Citas pārbaužu laikā konstatētās būtiskākās problēmas ir:
- nepietiekama sadarbība ar vecākiem;
- emocionāla un fiziska vienaudžu savstarpējā vardarbība;
- riski, kas saistīti ar izglītojamo un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu ilgstošām uzvedības problēmām (piemēram, nav izstrādāti rīcības plāni saistībā ar izglītojamo destruktīvu/agresīvu uzvedību, nepietiekama atbalsta personāla iesaistīšanās problēmsituāciju risināšanā vai atbalsta personāla trūkums);
- neatbilstošu disciplinēšanas un nepedagoģisku metožu pielietošana saskarsmē ar skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem no pedagogu un pedagogu palīgu puses;
- iespējama vardarbība (fiziska un/vai emocionāla) no pedagogu un darbinieku puses pret skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem;
- nepietiekams darbinieku skaits, sniedzot bērnu uzraudzības pakalpojumu;
- nepilnības iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, nav izstrādāta bērnu sūdzību un iesniegumu izskatīšanas kārtība);
- nelabvēlīga sociālā vide;
- apdraudēta bērnu drošība;
- bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšana nav saskaņota ar Veselības inspekciju un Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu;
- iestāde nav pārliecinājusies par darbinieku iespējamo sodāmību.
No kopējā pārbaužu skaita visvairāk, proti, 23,78 procenti gadījumu, saistīti ar pedagogu emocionālo vardarbību, un 28,57 procenti ar – emocionālo un fizisko vardarbību pret bērnu.
Pamatojoties uz bērnu tiesību ievērošanas pārbaudēm un pēcpārbaudes rezultātiem, iestādēm tika sniegtas atbilstošas rekomendācijas turpmākajam darbam.
Sūdzības
Viena no inspekcijas pamatfunkcijām ir uzraudzīt un kontrolēt Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, ko veic inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departaments. Tajā 2020. gadā kopā saņemti 570 sūdzības/iesniegumi.
Savukārt no visām saņemtajām sūdzībām vislielākās grupas, par kurām inspekcijā saņemtas sūdzības par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, ir izglītības iestādes (tostarp sporta skolas un mūzikas skolas), tas ir 20,7 procenti, un pirmsskolas izglītības iestādes (tostarp bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji) – 17,7 procenti. Pārējās sūdzības ir ļoti dažādas un neiezīmē konkrētu grupu, piemēram, par kaimiņu bērnu uzvedību, bērnu tiesību pārkāpumiem sabiedriskās vietās, interneta vidē, pie ārstniecības personām, televīzijas reklāmās, nometnēs un interešu pulciņos.
Administratīvie pārkāpumi vairāk Rīgas dārziņos; skolās – reģionos
Gadījumos, kad bērnu tiesību ievērošanas pārbaužu laikā tiek konstatēta emocionālā un/vai fiziskā vardarbība pret bērnu, ko pieļāvušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, inspektoram ir tiesības pieņemt lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Konstatējot nepedagoģisku metožu izmantošanas gadījumus, iestādes vadītājs pēc savas iniciatīvas vai pēc inspektoru ieteikuma ir tiesīgs disciplināri sodīt pārkāpumu pieļāvušo personu.
2020. gadā inspektori par bērnu tiesību pārkāpumiem ierosinājuši 48 administratīvo pārkāpumu lietas, no tām skolās ierosinātas 24, pirmsskolas izglītības iestādēs – 22, sociālo pakalpojumu centrā – viena, un deju kolektīvā – viena lieta.
Pērn 21 administratīvā pārkāpuma lieta par bērnu tiesību pārkāpumiem institūcijās ierosināta Rīgā, kas ir 43,7 procenti no kopējā skaita, savukārt 27, kas ir 56,2 procenti no kopējā skaita, ierosinātas citās pilsētās un novados.
Ja no visām 2020. gadā ierosinātajām 22 administratīvā pārkāpumu lietām pirmsskolas izglītības iestādēs visvairāk to ierosināts Rīgā, proti, 14 (63,6 procenti), tad situācija par ierosinātajām administratīvām lietām skolās ir krasi atšķirīga. Rīgā tās ir sešas lietas (25 procenti), pārējās 18 (75 procenti) administratīvās pārkāpuma lietas ir ierosinātās citās pilsētās un novados.
Lai gan administratīvo pārkāpumu lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem visvairāk ierosināts par skolām, sods visbiežāk piemērots par bērnu tiesību pārkāpumiem pirmsskolas izglītības iestādēs, kas liecina, ka administratīvā procesa gaitā veiktajā izmeklēšanā pārkāpuma fakti ir pierādīti, norāda VBTAI.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 4. punktu bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, (...) darbinieks, kuram piemērots naudas sods par administratīvo pārkāpumu, vairs nedrīkst strādāt, sniegt pakalpojumus bērniem klātesot.
