Tādējādi ir audzis “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indekss Rīgā. Tikmēr mājokļu pieejamība gada sākumā Tallinā un Viļņā saglabājusies teju nemainīga.
Pēc bankas rīcībā esošās informācijas, pagājušā gada beigās novērotā augstā mājokļu tirgus aktivitāte šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā neturpinājās. Savukārt Lietuvā un Igaunijā mājokļu tirgus aktivitāte turpināja pieaugt arī šī gada pirmajā ceturksnī, tur augušas arī cenas.
Atgriežoties pie indeksa, tas atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Ņemot vērā aktuālākās procentu likmes, vidējās neto algas un mājokļa cenas, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzītie ikmēneša maksājumi.
Šī gada pirmajā ceturksnī Tallinā un Viļņā mājokļu cenu izaugsmes temps pārsniedza algu izaugsmes tempu. Neskatoties uz to, procentu likmju samazināšanās nodrošināja mājokļu pieejamības saglabāšanos pagājušā gada līmenī abās kaimiņvalstu galvaspilsētās. Tikmēr Rīgā gada griezumā reģistrētā vidējās neto algas izaugsme 10.4% apmērā būtiski pārsniedza dzīvokļu cenu kāpumu (+4.7%) – tas nodrošināja rekorda sasniegšanu “Swedbank” mājokļu pieejamības indeksā. Te gan jāpiebilst, ka mājokļu pieejamības uzlabošanos galvenokārt izjuta tā sabiedrības daļa, kuras darba apjoms pandēmijas laikā necieta.
“Straujo atalgojuma kāpumu Rīgā lielā mērā noteica gada sākumā celtā minimālā alga, atalgojuma palielināšana mediķiem, kā arī vīrusa krīzes radītas strukturālas izmaiņas darba tirgū. Pandēmijas un ierobežojumu dēļ no darba tirgus īslaicīgi izgājušie lielākoties ir zemāk atalgotie darbinieki, kas savukārt nozīmē, ka ir palielinājies augstāk atalgotu darbinieku īpatsvars. Šī tendence tehniski virza vidējās algas augstāk. Ierobežojumiem mazinoties, darba tirgus struktūra pamazām tuvosies tās pirms krīzes izskatam un šīs izmaiņas nedaudz slāpēs vidējās algas izaugsmi tuvākajā laikā. No otras puses, ekonomikas atkopšanās nāks komplektā ar augošu darbaspēka trūkumu, kas savukārt nodrošinās joprojām strauju vidējās algas kāpumu,” raksturo “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne.
Pēc bankas rīcībā esošās informācijas, pagājušā gada beigās novērotā augstā mājokļu tirgus aktivitāte šī gada pirmajā ceturksnī neturpinājās. Kopējais darījumu skaits samazinājās par 4.3%, ko lielākoties nodrošināja kritums jauno dzīvokļu segmentā. Jāatzīmē, ka šobrīd veikto jaunuzcelto dzīvokļu rezervāciju skaits norāda uz tirgus aktivitātes pieaugumu šajā kategorijā 2021. gada otrajā pusē, kad tiek prognozēta māju nodošana ekspluatācijā. Rīgā augošās dzīvokļu rezervācijas iet roku rokā ar aizvien jaunu mājokļu projektu attīstības sākšanu. “Prognozējam, ka pieaugošais iedzīvotāju pieprasījums un būvniecības izmaksu kāpums nozīmēs arī tālāku cenu pieaugumu jaunajiem mājokļiem. No kopējās ekonomikas atkopšanās tendences iegūs arī citas mājokļu tirgus daļas, uzlabojoties pircēju finanšu pozīcijai būtiskāk pieaugs aktivitāte arī citos tirgus segmentos, piemēram, padomju laika dzīvokļos,” komentē Orleāne.
Lietuvā un Igaunijā mājokļu tirgus aktivitāte turpināja pieaugt arī šī gada pirmajā ceturksnī. Tā ir radījusi bažas par pārāk strauju darījumu skaita un cenu pieaugumu. Abu kaimiņvalstu centrālās bankas uzmanīgi seko līdzi tirgus aktivitātes un cenu attīstībai un ir signalizējušas, ka nepieciešamības gadījumā veicinās stingrākus kreditēšanas nosacījumus.
Sagaidāms, ka procentu likmes saglabāsies zemas un turpinās balstīt mājokļu pieejamību. Strauja vidējās neto algas izaugsme Rīgā sagaidāma arī turpmāk, kaut arī pieauguma temps būs lēnāks kā pirmajā ceturksnī reģistrēts. To, vai mājokļi turpmāk kļūs pieejamāki noteiks tas, vai algu izaugsme turpinās pārsniegt mājokļu cenu pieaugumu.
