Smagos noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kuru pirmās instances tiesa februārī notiesāja par kukuļošanu, tiesas procesa laikā esot organizējis lietas prokurora izsekošanu, izmantojot savu ietekmi uz atsevišķām amatpersonām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts policijā un Valsts drošības dienestā (tolaik — Drošības policija) (VDD), Tiesu administrācijas publicētajā video skaidro lietas tiesnese Irīna Jansone.
Šis bija viens no apstākļiem, kāpēc tiesa lēma Lembergam piemērot drošības līdzekli apcietinājumu, kuru viņš turpina izciest.
Tiesnese atgādināja, ka Lembergs atzīts par vainīgu smagos un sevišķi smagos noziegumos, piespriežot brīvības atņemšanas sodu. Tiesa arī secinājusi, ka Lembergam var rasties nodoms izvairīties no sprieduma izpildes gan apzināti nepildot pienākumu piedalīties procesā, gan citos veidos.
Tiesa konstatēja, ka Lembergs ir apzināti vilcinājis tiesas procesu jau iepriekš, tādējādi mēģinot izvairīties no kriminālatbildības un soda. Tiesai attiecīgi ir pamats secināt, ka Lembergs varētu turpināt izvairīties no soda izciešanas, vilcinot tiesas procesu. Pie šāda secinājums nonākts, analizējot lietas materiālos esošos pierādījumus.
Starp šiem pierādījumiem arī minēts fakts, ka Lembergs, pārkāpjot sev noteikto liegumu vadīt Ventspils domi, to ir faktiski turpinājis darīt, aizbildinoties ar to, ka viņam neesot bijis liegums realizēt pašvaldības deputāta pienākumu. Tādējādi tiesai nebija iespējas pārliecināties par to, vai Lemberga īstenotās pilnvaras pašvaldībā ir saistāmas ar drošības līdzekļa pārkāpšanu vai nav. Šis bija viens no aspektiem, kas liedza tiesai apmierināt prokuroru līdzekļus par drošības līdzekļu maiņu tiesas procesa gaitā. Tiesa arī ņēma vērā Lemberga ietekmi uz Ventspils politiku.
Lembergs tiesas procesa laikā centies ietekmēt gan prokurorus, gan lieciniekus. Šī ietekmēšana notikusi, gan izsakot draudus, gan veicot publiskas nomelnošanas kampaņas. Savukārt par prokuroru Lembergs esot prettiesiski ievācis informāciju, lai šādā veidā panāktu sev vēlamu procesa virzību.
Šie visi aspekti bija par pamatu tam, kāpēc tiesa nolēma Lembergam piemērot apcietinājumu.
Jau vēstīts, ka 22. februārī Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu apmērā (20 000 eiro). Lembergu apcietināja tiesas zālē. Tiesas spriedums pieejams 22. jūnijā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, ja apelācijas instances tiesā ir saņemts pieteikums par drošības līdzekļa — apcietinājuma — atcelšanu vai grozīšanu, tad šādu pieteikumu izskata apelācijas instances tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā līdz iztiesāšanas sākšanai apelācijas tiesā.
Šādu pieteikumu gan var iesniegti tikai tad, ja apsūdzētajam radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un šo faktu apliecina dokumenti. Tāpat šādu pieteikumu saskaņā ar likumu var iesniegt, ja lietas iztiesāšanas sākšana apelācijas instancē tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem pēc lietas saņemšanas apelācijas instances tiesā.
Jau ziņots, ka februārī Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008. gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007. gada 14. marta līdz 2008. gada 22. februārim.
Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.
Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšana, dokumenta viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā piedalīšanās mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnoja dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Tiesas izvērstāks redzējums par konkrētām apsūdzības epizodēm gaidāms pilnajā spriedumā.
Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Anrijs atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.
Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007. gadā. Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.
Lemberga dēlu un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels, tikai stājoties spēkā šādam spriedumam.
