Kvalitatīvu un veselīgu attiecību noslēpums – kāds tas ir?

Mīlestības un attiecību zinātne ir saistīta ar fundamentālām mācībām, kas vienlaikus ir vienkāršas un acīmredzamas, bet reizēm tik grūti apgūstamas: līdzjūtība, pozitīva attieksme un spēcīga emocionālā saikne ir laimīgāku un veselīgāku attiecību virzītājspēks.

Klīniskā psiholoģe no Otavas Sjū Džonsone uzskata, ka nereti viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem pāra attiecībās ir emocionālās saiknes zaudēšana un atsvešināšanās. "Šādā gadījumā partneri nevar iegūt drošības vai patvēruma sajūtu." Viņa arī atzīmē, ka kritika un noraidījums, kas bieži tiek uztverts ar aizstāvību un iesaistīšanos konfliktā, ir ārkārtīgi satraucošs un kaut kas tāds, ko mūsu smadzenes interpretē kā bīstamu. Bīstami, tātad jāaizsargājas.

Lai veicinātu emocionālo atsaucību partneru vidū, Džonsone savā praksē izmanto emocionāli fokusētu terapiju, kurā pāri iemācās veidot saikni, sarunāties un izteikt savas vajadzības, izvairoties no kritikas. "Pāriem jāiemācās runāt par jūtām tādā veidā, kas viņus tuvina," uzsver Džonsone. Attiecības plaukst, kad pāris var brīvi un atklāti paust viens otram savas domas un sajūtas. Tas nozīmē, ka neviena tēma nav aizliegta, un abi jūtas ne tikai uzklausīti, bet arī sadzirdēti. Galvenais, lai jebkurš kompromiss šķistu godīgs abām pusēm, neatstātu rūgtas mieles, kas, ja krājas ilgākā laika posmā, bet tiek noklusētas, vēlāk pie pirmā sīkuma izvirdīs kā vulkāns.

Emocionālu atsvešināšanos riskē piedzīvot pāri, kuru attiecībās pazudušas tādas būtiskas komponentes kā pozitīvas emocijas, smiekli, jautrība un atzinības paušana šķietami mazos, bet tomēr svarīgos ikdienas sīkumos. Jo patiesībā jau tieši mazās laimītes veido kopējo. Džonsone iesaka katram apdomāties un atrast veidus, kā katru dienu izteikt komplimentus, atzinību un pateicību savam partnerim. Tie var būt labi vārdi par kaut ko, ko partneris ir paveicis vai arī atgādinājums par to, kas tev savā partnerī patīk. Īstenojot šo praksi, iespējams paveikt divas noderīgas lietas: pirmkārt, tas stiprina partnera pašapziņu un palīdz viņam justies labi; otrkārt, tas ir labs atgādinājums sev – kāpēc tu izvēlējies būt kopā ar šo cilvēku.

Bioloģiskā antropoloģe un Kinsija institūta vecākā speciāliste Helēna Fišere secinājusi, ka cilvēkiem, kuri ir apmierināti ar attiecībām, prevalē trīs būtiski neiroķīmiski komponenti: empātijas praktizēšana, prasme kontrolēt savas jūtas un stresu, kā arī spēja saglabāt pozitīvu viedokli par partneri. Labās, veselīgās attiecībās partneri mēģina iejusties cits cita ādā un paraudzīties uz situāciju no otra perspektīvas.

Stresa un emociju kontrolēšanai ir pietiekami vienkārša, bet reizēm ak cik grūti īstenojama recepte. "Paklusē un emociju karstumā nepieņem pārsteidzīgus lēmumus," saka Fišere. Ja jūti, ka dusmas un neapmierinātība draud izkļūt ārpus tavas kontroles, atrodi savu nomierināšanās "mānekli" – ej pasportot, palasi grāmatu, paspēlējies ar mājdzīvnieku – noderēs jebkas, kas palīdz tev izkļūt ārpus no destruktīvajām emocijām. "Neviens partneris nav ideāls, un smadzenes ir gana labi izveidotas, lai atcerētos nepatīkamās lietas, kas kādreiz sacītas vai darītas," atzīst Fišere. "Bet, ja vari tā vietā koncentrēties arī uz kaut ko pozitīvu – tas nāk par labu ķermenim, prātam un attiecībām."

Laimīgākas attiecības, laimīgāka dzīve? Jā! "Zinot, kā veidot veselīgas attiecības un uzturēt tās stipras, kļūstam izturīgāki," saka Džonsone. "Kopābūšana ar cilvēkiem, kuri mūs mīl un novērtē, ir praktiski vienīgais drošības tīkls dzīvē."