Rīgas centrs – tie ir grausti un pilis, turklāt bieži vien – pavisam kaimiņos. Mūžam nomodā esošās Merķeļa ielas kņada, drūmās Brasas vārtrūmes, Vērmaņdārza valdzinājums. Rīgas centrā notikušas skaļas slepkavības un spridzināšanas, tepat vien, kafejnīcās un restorānos, tikušies bandīti, savukārt viesnīcās ārzemnieki atpūtušies ar vietējām "mīlas priesterienēm". Kāda gan ir bijusi Rīgas centra kriminālā vēsture, un kas pilsētas sirdī notiek pašlaik?

Centrs

Ar jēdzienu "centrs" mēs katrs saprotam ko savu: tā var būt gan Vecrīga, gan Centrālā stacija, gan tirgus, gan klusais centrs, gan kopumā visa teritorija no 13. janvāra ielas līdz Pērnavas ielai. Stāstu par Rīgas centrālo daļu sadalījām vairākās nodaļās. Atsevišķi stāsti veltīti Vecrīgai, Brasai, Andrejsalai un Pētersalai.

Tagad Rīgas centrā ir mierīgi. "Te strādāju no 2013. gada. Līdz šai baltai dienai nevaru atcerēties nevienu skaļu lietu. Pirms tam mūsu teritorijā dega Prezidenta pils, 2009. gadā notika spridzināšanas," stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Petrovs. "Ja raugāmies uz visas Rīgas statistiku, centrs ir viens no mierīgākajiem. Varbūt to var skaidrot ar to, ka teritorija nav pārāk liela, kā arī te nav guļamrajonu. Te ir droši."

Bet tā nav bijis vienmēr. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados milicija bieži vien saskārās ar krāpšanu vai huligānismu, kā arī sirojošiem kabatzagļiem un laupīšanām. Kirova rajona (vēlāk – Centra) milicijas iecirknis atradās Matīsa ielā – turpat, kur mūsdienās. Līga Cīrule, bijusī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšniece, Rīgas pilsētas Kirova rajona milicijas nodaļā nonāca 1980. gadā, tūlīt pēc universitātes absolvēšanas.

"Sākumā strādāju ar tā sauktajām "tumšajām lietām", bet pakāpeniski man sāka uzticēt nopietnākas lietas ar cilvēkiem," atceras Cīrule. "Izmeklēšanas nodaļa skatīja spekulācijas, kabatzādzības, laupīšanas, krāpšanas, miesas bojājumu nodarīšanu utt. Krāpnieki, piemēram, ņēma naudu avansā, solīja atgriezties ar preci un aizlaidās. Šādai shēmai lieliski kalpoja ēka Brīvības ielā 21 (agrāk – Ļeņina ielā), kur no vienas kāpņutelpas varēja pāriet uz nākamo un pēc tam nemanāmi nozust."

Rekets pret "Aldara" šefu un uzņēmēju Aleksandru Birmanu

1996. gada ziemā par reketa upuriem kļuva akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs un koncertapvienības "Intershowimpex" vadītājs Aleksandrs Birmans. Noziedznieks no abiem upuriem mēģināja izspiest 10 tūkstošus dolāru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!