Kā vēstīts ''Visit Dundaga'' mājaslapā, Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Tā ir vieta, kur vērojama divu ''jūru'' – atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča – viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl sešu kilometru garumā, un tā muguru jūra apskalo 0,5–3 metru dziļumā. Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka.
Kolkasraga (Domesnes) vārds pirmo reizi sastopams tekstā (1040. gada), kas iekalts Mērvalas rūnu akmenī Zviedrijā. Kolka kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1387. gada dokumentā. Kolkasraga apzīmējums dokumentos līdz 19. gadsimta beigām bija Domesnes, bet vietējie iedzīvotāji ciemu sauca par Kolkasragu. 20. gadsimtā nostiprinājies apdzīvotās vietas nosaukums Kolka, lībiski Kūolka. Šis apzīmējums nāk no somu un igauņu valodas: igauņu ''kolgas'', ''kolk'', somu ''kolkka'' – kakts, stūris, nostūris.
Pavasarī šī ir ideāla vieta putnu migrācijas vērošanai, bet vasarā – paradīze peldētājiem un sērfotājiem, stāstīts Kurzemes tūrisma asociācijas mājaslapā. Kolkas ciems lepojas ar kūpinātu zivju smaržu, putnu dziesmām un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem.
Apkārtnē atrodas Mazirbe, Košrags un Kolka – seni lībiešu zvejniekciemati. Lībieši jeb līvi ir maza, vistālāk rietumos dzīvojošā Baltijas jūras somugru tauta ar apdraudētu turpmāko eksistenci. Mazie zvejniekciemi Kurzemes jūrmalā viesus sagaida ar laivu piestātnēm, tīklu mājām, senu zvejniekciemu koka apbūvi (sākot ar 18. gadsimtu) un senlietu ekspozīcijām, kā arī plašu lauku tūrisma mītņu piedāvājumu.
Turpinājumā piedāvājam aplūkot dažus Kolkasraga foto no putna lidojuma. Tos no pilota Andreja Asara pilotētas lidmašīnas iemūžinājis aerofotgrāfs Mihails Ignats, kurš ar skaistajiem kadriem labprāt padalījās arī ar ''Tūrisma Gids'' lasītājiem.
