Grāmatā, izmantojot dažādus izteiksmes līdzekļus un tēlus, autore atklāj dziļi personisku stāstu par sadzīvošanu ar panikas lēkmēm un centieniem izprast tās palaidējmehānismu. Grāmata var palīdzēt labāk izprast, kā jūtas cilvēks, kurš cieš no trauksmes stāvokļiem un cik garīgi un fiziski paģērošas ir šādas lēkmes. Psihoterapeite Ināra Vārpa saka: "Helēna Ora ļauj man būt klātesošai viņas drosmīgajā pārtapšanā – tas ir mulsinoši godīgi, emocionāli trausli, cilvēcīgi kaili. Ierosinoši un iedrošinoši, jo, izrādās, tas nenogalina. Tas ieved gaismā."
Neviens, atskaitot autori, nevar pateikt, cik grāmatā ir reālas atbilstības tēliem un notikumiem, taču izdevums "Privātā Dzīve" atsevišķas rindkopas dēvē par šokējoši iespējamām.
Publikācijā "Vai tiešām tikai literārs darbs?" žurnāls ieskicē stāsta galvenās varones satikšanos ar maģiskajām tabletēm, kuras viņai parādījis stāsta tēls ar vārdu Nekā. Nekā iepazīstinājis sievieti ar medikamentiem, kas ļāvuši uzlabot garastāvokli, un kungam allaž bijis līdzi maisiņš ar šīm krāsainajām brīnumzālītēm.
Pats Nekā mēdzis "rīt vairāk par desmit tabletēm dienā". Kā raksta Helēna Ora, "šāda dakterēšana bija gan viņa hobijs, gan bizness, gan ārprāta un galu galā arī nāves cēlonis" – tēls Nekā bijis kā liels bērns, kas zaudējis kritisko domāšanu, un šo tablešu ietekmē pat sitis stāsta stāstnieci. Viņa gan bēgusi, taču atkal atgriezusies pie sava pāridarītāja.
"Viņu žēlodama, es upurēju sevi" - arī šāds teksts izskan grāmatā, aprakstot Nekā kunga pagrimumu, kurš maldījies iluzoros sapņos, nav bijis spējīgs seksā, bet pūlējies būt brīnišķīgs cilvēks, kāds reiz patiešām bijis. Kad "Panikas" galvenā varone pārstājusi bēgt no šīs bezcerības, viņa kļuvusi gluži kā par māti šim cilvēkam, pieņemot viņa deformēto pasaules uztveri. Galvenā varone pārstājusi dusmoties par Nekā agresijas lēkmēm.
"Sajutis mieru un bezspēcību, viņš – viena no manas dzīves krāšņākajām sastāvdaļām – pagaisa, vietā atstādams vien nedzīvu, zilu, uzblīdušu ķermeni, kas reiz bija vīrietis. Viņš nomira. Es kļuvu par pieaugušu bāreni," teikts grāmatā "Panika".
35 gadus vecā Helēna Ora ir spējusi rast sevī resursus ne vien izdzīvot, bet pat rast prieku dzīvošanā un savu vājumu pārvērst par spēka avotu. Un par to runāt mākslas valodā. Viņai ir svarīgi dalīties ar apkārtējiem savos pārdzīvojumos: "Es sevi uzšķēržu ar neasu nazi un izsāpu, viegli pasmaidot. Kādēļ? Jo, lāsts vai laime, citādi nespēju. Performancē process ir rezultāts," teic Helēna Ora, agrāk pazīstama kā Elīna Maligina, atraitne pāragri mūžībā aizgājušajam "Olainfarm" īpašniekam, miljonāram Valērijam Maliginam.
Kā zināms, Valērijs Maligins mira pēkšņi 2017. gada 9. decembrī. Pēc uzņēmēja nāves nu jau ceturto gadu ilgst naudas kari viņa bagātību mantinieku starpā. Uzņēmēja atraitne Helēna Ora nav komentējusi, vai grāmatā "Panika" paustais ir autobiogrāfisks materiāls.
