Šie laukakmens krāvumi veidojušies pirms apmēram desmit tūkstošiem gadu. Ledus ezers savā atkāpšanās ceļā atstāja kalvas – lielus, izteikti blīvus akmens krāvumus, kas Latvijā ir patiesi unikāls veidojums. Senās Litorīnas jūras senkrasta posmā no Kaltenes līdz Rojai, kas šobrīd ir ar mežu klāta teritorija, zemes virspusē atklājas akmeņu vaļņi.
Akmeņu krāvumu garums var sasniegt kilometru, pat simt metru platumu un vairāku metru augstumu. Piemēram, kādreiz šie krāvumi sniegušies līdz pat koku galotnēm – lielākā Kaltenes kalva ''Velna kalva'' sniegusies 20 metru augstumā virs jūras līmeņa, taču Padomju Savienības laikā tika gandrīz pilnībā iznīcināti, pārstrādājot akmeņus šķembās ceļu būves vajadzībām. Lai paglābtu Kaltenes kalvas – šos unikālos laukakmeņu sakopojumus – no iznīcības, ģeologi 1962. gadā panāca šīs teritorijas iekļaušanu aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Tagad ir palikusi vairs tikai kalvas apakšējā daļa, kuras augstums ir ap 1,5 –2,5 metriem, taču arī tā ir iespaidīga.
Kaltenes kalvas ir leģendām un nostāstiem apvīta vieta – vietējie zvejnieki stāsta, ka pats Velns ar lielu maisu esot nesis akmeņus no Zviedrijas uz Talsiem, lai tur uzbērtu desmito pakalnu, bet tas, būdams nesteidzīgs radījums, nav paspējis nonākt Talsos un rītausmā, dziedot Kaltenes gailim, tas akmeņus izbēris kur pagadās.
Iespējams, senatnē kalvas kalpojušas par svētvietām – kalvas, kuras atrodas teritorijas dienvidaustrumu daļā bijušas saistītas ar debesu dievībām, taču tās, kuras atradušās ziemeļrietumu virzienā, bijušas saistītas ar veļu kultu. Ticēt vai nē, tā ir katra viesa izvēle, bet vēl 20. gadsimta sākumā vecie ļaudis bērniem kalvas tuvumā likuši uzvesties mierīgi un netrokšņot.
Šeit izveidota aptuveni 1,7 kilometrus gara un lokveida pastaigu taka. Laika gaitā akmeņi ir apauguši ar sūnām un rada sajūtu, ka pastaigājies pa mežu no filmu "Gredzenu pavēlnieks" vai "Krēsla" kadriem. Ņem vērā, ka rudenī lietavu un nokritušo lapu dēļ laipa var būt slidena.
Šovasar Kaltenes kalvas apmeklējuši arī Latvijas apceļotāju bloga ''TrenkoTrip'' veidotāji, kas šo neparasto vietu iemūžinājuši skaistās fotogrāfijās, ar kurām arī padalījās ar ''Tūrisma Gids'' lasītājiem.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Kurzemes plānošanas reģiona un Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapām.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
