Foto: DELFI
Liela daļa neparastu dabas objektu savus nosaukumus ieguvuši no tuvumā dzīvojošo stāstītajām teikām, caur kurām cilvēki kādreiz mēģināja izskaidrot vietas izcelsmi. Šķiet, Velna tēls ir viens no populārākajiem nostāstu galvenajiem varoņiem, un līdz ar to arī daudzas Latvijas vietas nes nelabā vārdu. Viena no tādām atrodas netālu no Ventspils – Grīžu Velna benķis.

Velna beņķis atrodas šosejas Ventspils-Rīga malā, un uz to norāda garām nepalaižama zīme. Uz milzu akmeni ved iebraukts grants ceļš, kura galā izveidots tāds kā aplis, kurā ērti auto apgriezt atpakaļ ceļam pēc dabas objekta apskates. Blakus akmenim atrodas arī piknika vieta ar atkritumu konteineru, galdu, soliņiem un ugunskura vietu.

Pats akmens jau pa gabalu izskatās iespaidīgi, un ne velti tas atzīts par vienu no skaistākajiem Latvijas dižakmeņiem. Atšķirībā no citiem tas, neslēpjot ne kripatiņu tā krāšņuma, gandrīz pilnībā atrodas virs zemes, interesentus priecējot ar savu milzīgo 6,3x4,6x3 metru izmēru un 17 metru lielo apkārtmēru.

Milzu akmens, pateicoties tā virspusē esošajai diametrā aptuveni pusotru metru lielajai iedobei, atgādina ļoti lielu krēslu. Benķī iespējams iesēsties ikvienam tā apmeklētājam un iztēloties, kā šeit savulaik sēdējis pats nelabais.

Protams, tieši akmens izskata dēļ ar to saistās vairāki nostāsti. Piemēram, leģendas stāsta, ka šī ir viena no retajām vietām, kur mitis viens mieru mīlošs un kārtīgs velns. Milzīgais akmens atradies tieši uz robežas starp kuršu un lībiešu zemēm un velns, gribēdams izšķirt šķietami nebeidzamo robežstrīdu, nolēmis iejaukties. Viņš no akmens izgrebis sev krēslu, uz tā apsēdies ar lielu stibu rokās un vaktējis, lai ne kurši, ne lībieši nepārkāptu noliktajai robežai. Tā ar savu neatlaidību velns pārtraucis mūžīgo karošanu un vēl šodien par savādā miera nesēja paveikto liecina Grīžu Velna beņķis.

Savukārt cita teikta vēsta, ka senos laikos Platenes purvā dzīvojis velns. Savukārt Žagarkalnā pie Popes dzīvojusi ragana. Naktī velns devies pie raganas ciemos, un ar pirmajiem gaiļiem atgriezies purvā. Pusceļā starp purvu un Žagarkalnu atradās akmens, uz kura velns piesēdis, lai atpūstos.

Grīžu Velna benķis iekļauts ''Dabas retumu krātuvē'', kas nozīmē, ka tas īpaši atšķiras no savā kategorijā esošajiem dabas objektiem un ir īpaši aizsargājams.

Raksta tapšanā izmantota informācija no ''Visit Ventspils'', Dabas aizsardzības pārvaldes un ''Vietas.lv'' mājaslapām.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!