Mūslaiku Popes, Ances un daļa Tārgales pagasta teritorija Ventspils novadā vēsturiski ir veidojusi savulaik baronu fon Bēru dzimtai piederošo, 58 080 hektārus plašo Popes muižas īpašumu, ''Tūrisma Gids'' pastāstīja biedrības ''Popes muiža'' valdes loceklis Roberts Grinbergs. Vēsturiskais muižas centrs bijis vietā ar sendienu nosaukumu ''Angermünd'', ko mūsdienās sauc par Rindu. Kopš 17. gadsimta Popes muižas centrs veidojies Popes kalnā, Baltijas ledus ezera sensalā, līdzās seno kuršu pilskalnam. Iespējams, tieši ainaviskā vieta, kura paceļas gandrīz 70 metru augstumā virs jūras līmeņa un pie kuras kājām klājas plašie muižas meži un saskatāma jūra, bija iemesls jauna muižas centra izveidei.
Muižas apbūve līdz mūsdienām saglabājusies ar 16 valsts nozīmes arhitektūras un 11 valsts nozīmes mākslas pieminekļiem, tā veidojot Latvijā lielāko muižas apbūvi ar valsts nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu. Popes muižas centrālajā kungu mājā saglabājusies unikāla interjera apdare ar dekoratīviem sienu paneļiem un rokoko stila krāsni. Popes muižai saudzīgi bijuši gan 1905. gada notikumi, kad tika nodedzināts muižas stallis, kuru ātri vien atjaunoja, gan arī Pirmais un Otrais pasaules karš, kas nesuši samērā nelielus zaudējumus. Līdz ar 1920. gada agrāro reformu Popes muiža nonāca valsts īpašumā, un kopš 1941. gada Popes muižas kungu mājā, kā arī pie tās piebūvētajā kalpu mājā un vāgūzī atrodas Popes pamatskola, bet turpat blakus, Ārsta un Pārvaldnieka mājā, dzīvesvietu atraduši skolēni un pedagogi, līdzās esošo muižas stalli un cūku kūti lietojot saimnieciskajām vajadzībām.
Plašajā Popes muižas teritorijā, kuras robeža tiecas līdz pat Baltijas jūras piekrastei, aptverot lībiešu ciemus: Miķeļtorni, Lielirbi un Lūžņus, ir saglabājušās trīs baznīcas – Popes, Rindas un Pizes (Miķeļtorņa). Ar mākslas pieminekļiem bagātākā no trim baznīcām ir Popes baznīca, kuras barokālo ieejas portālu rotā gada skaitlis 1771, kas norāda uz baznīcas celtniecības laiku. Baznīcas tornī ir saglabājies torņa pulkstenis ar gleznojumiem, kam Latvijā vienīgajam ir noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss. Popes baznīcas barokālais interjers 1989. gadā tika nomainīts pret neogotikas stila iekārtu, no kuras laika gaitā zudusi tikai kungu loža.
Rindas mūra baznīcas būvniecība pabeigta 1835. gadā, taču tās interjerā ir saglabājies barokāls altāris un kancele no iepriekšējās baznīcas, kas izgatavoti 1744. gadā. Savukārt 1893. gadā būvētās Pizes baznīcas interjers ir zudis pilnībā, taču tās torņa telpā ir saglabājies piemiņas akmens par godu iepriekšējās baznīcas celtniecībai ar granītā iekaltiem fon Bēra iniciāļiem, primitīvi iegravētu ēkas siluetu bez torņa un gada skaitli 1763.
Popes muižas saimniecībā bijušas septiņas pusmuižas, no kurām dažas ir saglabājušās ar pilnu apbūvi. Redzamākā no tām ir Ances muiža, kuras interjerā ir saglabājušās četras iekštelpu durvis ar barokālu ornamentu, akmens plākšņu grīda, un nu tajā atrodas arī divas no Ugāles muižas pārvestās melni glazētās krāsnis, kurām, tāpat kā četrām durvīm, arī ir noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss.
Bez tam plašajā muižas teritorijā bijušas arī četras skolas, astoņi krogi, trīs mežniecības, alus brūzis, aptieka, cietes un sīrupa fabrika, ūdensdzirnavas malkas zāģēšanai un miltu malšanai, ķieģeļu ceplis, papīra fabrika un vēl daudz un dažādas būves, no kurām liela daļa ir saglabājušās līdz pat mūsdienām.
Ar šī plašā un unikālā mantojuma saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu ļoti aktīvi nodarbojas biedrība "Popes muiža". Kopš biedrības dibināšanas 2016. gadā tā sabiedriskā kārtā ir īstenojusi daudz nozīmīgu projektu, galvenokārt ar mērķi izcelt Popes muižas unikālo mantojumu un nodrošināt pagasta iedzīvotāju interešu pārstāvniecību dažādos pašvaldības un valstiska līmeņa plānošanas dokumentu izstrādēs. Biedrībā darbojas septiņi vietējie popiņi, kas katrs nāk ar savu profesionālo un radošo pienesumu, lai saglabātu Popes muižas kultūrvēsturisko mantojumu un sakārtotu vidi pagastā, padarot to pievilcīgu ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem. Biedrība lielāko uzsvaru likusi tieši uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, lai nosargātu un attīstītu vienīgo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, kas ir Ventspils novada pašvaldības īpašums. Lielākās pūles tiek veltītas, lai mainītu pašvaldības attieksmi pret kultūrvēsturisko mantojumu, kas ir tās īpašumā, lai tas netiktu uztverts kā smaga nasta, bet gan tiktu izmantots sabiedrības vajadzībām un kļūtu par Ventspils novada uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības resursu.
Jau piecus gadus biedrība gādā par Popes muižas stalli, kuru tai pašvaldība nodevusi lietošanā. Šo gadu laikā no tā ir izdevies izvest vairākas traktoru kravas ar pagājušā gadsimtā uzkrātajiem atkritumiem un nolietoto inventāru, kā arī sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi ir izdevies veikt vērienīgus ēkas brūkošo sienu un bojātā jumta atjaunošanas darbus. Šobrīd stallis kalpo kā vieta kultūras un mākslas norisēm. Biedrība šo gadu laikā ir spējusi pierādīt, ka ar pavisam nelieliem ieguldījumiem, valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var sakārtot un izglābt no sabrukšanas.
Nozīmīgs ieguvums ir atrastie un restaurētie muižas oriģinālie interjera priekšmeti. Pēc gadsimta prombūtnes ir izdevies atgriezt vēsturiskajā vietā muižas ēdamzāles bufetes skapi un divus no ēdamzāles krēsliem. Oriģinālās ozolkoka mēbeles simts gadu laikā ir bijušas dažādās vietās – atradušās gan kādā šķūnītī Skrundas pusē, gan tām ir bijusi īpaša nozīme un goda vieta kādas ģimenes mājā Rīgā, līdz biedrība tās saņēma dāvinājumā un veica tām vērienīgu restaurāciju.
Tikpat neticams stāsts ir par muižas parka vāzi, kuru tāpat kā vēsturisko bufetes skapi un krēslu atzveltnes rotā baronu fon Bēru ģerbonis ar tajā atveidoto lāci. Parka vāze, sadalīta pa daļām, gadu desmitus bija paslēpta kādā šķūnītī, bet vāzes postaments nepamanāms visus šos gadus atradies turpat, muižas parkā. Dekoratīvās vāzes fragmenti nu piedzīvojuši savu atkalapvienošanos, jo ir izdevies atrast visas trūkstošās detaļas un tagad gaidāma vērienīga vāzes restaurācija, lai jau vasarā tā varētu atgriezties muižas dārzā.
Tūristu vidū īpaši iecienītas ir dekoratīvās flokšu dobes, kas rotā muižas dienvidu puses pagalmu. Košie flokšu stādījumi Popes muižā ienākuši laikā, kad šeit uzņemta latviešu spēlfilmas "Velna kalpi, Vella dzirnavās" epizode ar Ērmanīti, kurš baronam nes "fišiņu".
Unikāla tālo skatu ainava, kas mūsdienās kļuvusi par retumu, ir vērojama no senā pilskalna un Popes muižas baronu kapsētas. Kapsēta ierīkota 1799. gadā, pēc barona Ulriha fon Bēra nāves. Tā veidota apļa formā, kas agrāk bijusi apjozta ar granīta stabos stiprinātu čuguna žogu. Izteiksmīgi ir kapsētas vārti, kurus agrāk rotājuši uzraksti un fon Bēru dzimtas heraldika.
Popes muižā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un sakārtotu infrastruktūru, vēl ir daudz darāmā. Ierēdņu neizpratnes dēļ šobrīd aizvien nav izdevies iegūt saskaņojumu, lai uz valsts galvenā autoceļa varētu uzstādīt virzienrādītājus uz Popes muižas apbūvi, kas par kultūrvēsturisko mantojumu informētu arī nejaušos garām braucējus. Pašreiz biedrība aktīvi iesaistās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādē, lai nodrošinātu ainavas saglabāšanu, jo šobrīd tai draud būt ieskautai starp Latvijā augstākajiem vēja ģeneratoriem.
Popes muižas dabisko ainavu vietējie un tūristi novērtē jo īpaši, tādēļ 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajā akcijā Popes muiža ieguva titulu "Latvijas ainavu dārgums".
Palēnām iestājas rudens, un Popes muiža rotāsies zeltainās lapās un dižo koku pakāji klās skābāržu eži un kastaņu bumbuļi. Tas ir īstais laiks atbraukt uz Popi! Jau vairāk kā divdesmit gadus tūristiem ikdienā, iepriekš piesakoties, ekskursijas ar izzinošiem stāstiem par muižas vēsturi un šodienu piedāvā Popes skolas vēstures skolotāja Anita Krūmiņa. Bet dažkārt tiek rīkoti arī garāki pārgājieni dabā pa Popes muižas vēsturisko teritoriju un robežām.
Vairāk uzzini, tostarp meklē kontaktinformāciju, Meklē kontaktus Popes muižas ''Facebook'' lapā vai ''Instagram'' kontā, kā arī Latvijas piļu un muižu asociācijas interneta vietnē.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
