Foto: F64
Nav šaubu, ka Latgale teju visiem pazīstama kā zilo ezeru zeme un asociējas ar tās sirsnīgajiem cilvēkiem. Taču ne mazāk svarīga šajā reģionā ir arī ticība un līdz ar to dievnami, kuru Latgalē netrūkst. Lai arī vispazīstamākais pavisam noteikti ir Aglonas Bazilika, vērts izcelt un dzīvē apskatīt arī citus, piemēram, Ismeru vecticībnieku lūgšanas namu Lūznavas pagastā.

Pirmais Ismeru lūgšanu nams celts 1862. gadā, bet jau 1887. gadā tas tika slēgts, stāstīts Latgales tūrisma mājaslapā. Savukārt 1911. gadā tika apstiprināts pašreiz esošā lūgšanu nama projekts, kuru izstrādāja Rēzeknes mērnieks Nikolajs Sergejevs. Lūgšanu nams tika uzcelts apmēram turpat, kur bija vecā ēka, nama celtniecība norisinājās 1913.–1914. gadā. Lūgšanu namu iesvētīja par godu Dievmātes patvērumam un Sv. Nikolajam. Jāpiebilst, ka dievnamu cēla par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem, tostarp tika ziedotas arī ikonas. Dievkalpojumi jaunajā dievnama ēkā sākās 1914. gadā.

Dievnams ir taisnstūra plānojuma ēka, kas ietver lūgšanu telpu un priekštelpu ar abos sānos simetriski izvietotām palīgtelpām. Lūgšanu namam ir divi torņi. Poligonāls zvanu tornis paceļas virs jumta kores ēkas ieejas daļā, un tā trīspakāpju apjomu noslēdz kupolveidīgs pārsegums ar krustu. 20. gadsimta pirmajā trešdaļā dievnamam bija četri zvani, no kuriem trīs vēlāk tika noņemti. Saglabātais zvans tapis Maskavā, un to dāvinājuši brāļi Ivans un Pjotrs Petrovi. Ismeru dievnama ēkas austrumu galā izvietots neliels poligonāls tornītis ar kupolveidīgu pārsegumu un krustu.

Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir salīdzinoši bagātīgi dekorēts: logu aplodas augšdaļā noslēdzas ar trīsstūra formas sandrikiem, kas papildināti ar kokā grieztu dentikulu rindu. Ieejas daļas frontons sadalīts trīs daļās ar dekoratīviem, aplikatīviem dēļu rāmjiem. Ieejas frontonā zem dzegas piestiprināta ažūru siluetzāģējumu josla, kas Rēzeknes rajona vecticībnieku dievnamu arhitektūrā reti sastopama.

Nelielajam ikonostasam kreisajā malā ir divas ikonu rindas. Centrā vienā rindā bijušas izkārtotas četras liela izmēra ikonas, kas gleznotas 20. gadsimta sākumā (ap 1912. gadu). Trīs no tām tika nozagtas 2008. gadā, viena – 2009. gadā (dažas ikonas tika atrastas 2011. gadā Igaunijā). Šīs Latgalē tapušās ikonas ar netradicionālo ikonogrāfisko risinājumu ir 20. gadsimta sākuma Latgales vecticībnieku ikonu glezniecības oriģināli paraugi, kam raksturīgs formu vispārinājums un gleznieciskās valodas sausums. Šāds liela izmēra ikonu vienlaicīgi veidots ansamblis Latgales vecticībnieku dievnamos uzskatāms par retumu.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!