Atgriezties birojā? Ne par kādu naudu! Vairs nespēju iedomāties, kā tas ir – tērēt ceļā divas stundas dienā. Mans kaķēns pieradis, ka esmu mājās, nevēlos viņam radīt traumu. Mājās neizdodas koncentrēties – bērni spriņģo, ledusskapis vilina, nav sava stūrīša... Kolēģi, neviena nepieskatīti, dara sazin ko, kamēr tu viens strādā par visiem... Vai vērts uzstāt uz atgriešanos pie darba birojā pēc ārkārtējās situācijas un kādi ir attālinātā darba zemūdens akmeņi, sarunā ar "Delfi plus" stāsta Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kura vadībā nule noticis pētījums par darbu no mājām.
Vakcinācija un Covid-19 saslimstības kritums vasarā daudziem deva iespēju atgriezties klātienes darbā, bet ne tuvu ne visi par to priecājās – daļa "attālināto" gatavi turpināt kovida "ieslodzījumu" brīvprātīgi. Iemesli ir dažādi: no laika ekonomijas un nevēlēšanās redzēt kolēģus līdz rūpēm par bērniem (mājdzīvniekiem) un birojam nepiemērotu raksturu. Daļa darbadevēju paši neiebilst ieekonomēt uz telpu nomas un apsaimniekošanas izdevumu rēķina. Citi, gluži pretēji, uzsver komandas gara mazināšanos, produktivitātes kritumu un vāji kontrolējamo tiešsaisti.
"No mājām" strādājošo darbinieku skaita palielināšanās tendence tika novērota vēl pirms koronavīrusa: 2019. gadā ES attālināti strādāja 5,3 miljoni algoto darbinieku, kas ir par 28 procentiem vairāk nekā 2016. gadā. Pandēmija šo procesu paātrināja: 2020. gadā jau gandrīz 18 miljoni, proti, 11% no visiem ES algotajiem darbiniekiem lielākoties strādāja attālināti. Koronavīruss ļāva izveidot masveida izmēģinājuma modeli jaunajiem darba nosacījumiem. 2021. gada sākumā Latvijā no mājām (pilnībā vai daļēji) strādāja 130–140 tūkstoši cilvēku.
Lai izprastu, kam, kā un ko prasījis darbs attālināti, kādi ir tā trūkumi un priekšrocības, Latvijas Universitātes pētnieku grupa profesora Mihaila Hazana vadībā 2021. gada maijā un jūnijā aicināja attālinātā darba veicējus dalīties pieredzē, aizpildot aptaujas anketu. Atsaucās gandrīz divi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Gūtās atziņas pētnieki ir gatavi rekomendāciju veidā sniegt valdībai, darba devējiem un darbiniekiem – uzlabojumu ieviešanai.
