Latvijas vēlais rudens ir laiks, kad gribas mazliet paildzināt silto laiku, aizbraucot uz saulaināku valsti. Tā kā mazulim būtu "jāatsēž" desmit dienas mājās, meklēju kompāniju draudzeņu lokā un pat interneta grupā, kur var rast līdzbraucējus. Piedāvāju savu versiju braucienam uz Valensiju un tās apkārtni, izmantojot īrētu auto un, manuprāt, veiksmīgi sabalansējot dabas un pilsētu apskati. Tevi sagaida divi atšķirīgi topi par braucienā piedzīvoto – mans un līdzbraucējas Ievas Sproģes-Grigorjevas.

Man laimējās, jo atradu līdzbraucēju savu kolēģu, dūlu, vidū. Zināju, ka Ieva ir ceļotmīle un priekšroku arī dod brīvai ceļošanai, kad grupa "negrūž uz priekšu". Man kopā ar viņu bija viegli, jo bija līdzīgs skatījums par ceļojuma ritmu, ko vērts skatīties (pamatā maršrutu izvēlējos es, saskaņojot), pieņēma manas garās pastaigu iniciatīvas un bija līdzīgas vēlmes, cik naudas kam tērēt.

Auto īre. Šobrīd nav maksas ceļu!

Līdz šim es pati nebiju stūrējusi īrētu mašīnu – to darīja vīrs. Tāpēc nedaudz bažas bija par iespējamām Spānijas šaurajām ielām un kalnu ceļiem. Galu galā, vismaz Valensijas apkaimē, ceļus varēja izbraukt labi, jutos ērti, braukšanas kultūra vienam pret otru bija respektējoša. Vienīgais, kur bija nekomfortablāk – izbraucot no apļa parasti kādu ceļa posmu nav iezīmētas ceļa joslas – sanāk mazliet “zīmēt” uz aci.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!