'Volvo' atzīst, ka elektroauto ražošana rada par 70% lielāku piesārņojumu  (83)

"Volvo" pētījumā tika ņemts vērā viss automobiļa dzīves cikls – sākot ar izejmateriālu iegūšanu un ražošanas procesu, beidzot ar degvielas jeb enerģijas ieguvi un 200 tūkstoš kilometru ekspluatāciju, kas, pēc zviedru autoražotāja ieceres, ir automobiļa mūžs pirms tā nonākšanas otrreizējā pārstrādē.

"Volvo" norāda, ka radītā vides piesārņojuma paritāte starp elektrisko un iekšdedzes dzinēja versiju tiek sasniegta atkarībā no tā, kā tiek ražota elektroenerģija. Ja aprēķinā ņem vērā pasaules vidējo elektroenerģijas ražošanā radīto piesārņojumu, ar "Volvo C40 Recharge" ir jānobrauc 109 918 kilometri, kad tas "oglekļa pēdas nospiedumā" sasniedz paritāti ar "Volvo XC40" apvidnieka iekšdedzes dzinēja versiju. Tātad tā ir vairāk nekā puse no ražotāja paredzētā automobiļa dzīvescikla ilguma. Tomēr pat visā savā mūžā līdz 200 tūkstošu kilometru nobraukumam elektromobilis būs radījis par 15 procentiem mazāku piesārņojumu nekā tā fosilais analogs.

Ja "Volvo C40 Recharge" tiek lādēts ar ekoloģiski iegūtu elektroenerģiju (atbilstoši EU-28 standartam), tad iepriekšminētā paritāte tiek sasniegta agrāk – pie 77 248 km nobraukuma, aprēķinājuši zviedru speciālisti. Savukārt, ja šāds elektromobilis tiek lādēts ar elektroenerģiju, kas ražota tikai no atjaunīgiem resursiem, tad elektroauto radītais vides piesārņojums paritāti ar tāda paša modeļa iekšdedzes dzinēja versiju sasniegs jau pie 48 280 km nobraukuma.

Kā norāda "Volvo", elektroauto ražošana neizbēgami ir ekoloģiski netīrāka nekā automobiļiem ar iekšdedzes motoru. Visā spēkrata ražošanas ciklā tieši akumulators rada aptuveni vienu trešo daļu no automobiļa ražošanas procesā radītā kaitīgo izmešu daudzuma. Tādējādi, noripojot no ražošanas konveijera, elektromobilis jau ir radījis lielāku vides piesārņojumu, tomēr visā elektroauto dzīves ciklā šis kaitējums ir ievērojami mazāks nekā iekšdedzes automobiļiem, kuri vidi piesārņot sāk tieši pēc noripošanas no konveijera.