Rudens, ziema un pavasaris – jau tradicionāli ir laiks, kad pastiprināti izplatās dažādas zarnu infekcijas, ko sadzīviski saucam par vēdera vīrusiem. Bieži no kolēģiem, draugiem un radiem dzirdam sakām: "Ai, mums piemeties kaut kāds vēdera vīruss". Tieši tā – kaut kāds. Taču vīrusi ir dažādi, turklāt vēl jāpatur prātā, ka organismu var arī saindēt kāda baktērija, kura ieperinājusies kādā pārtikas produktā, retāk, bet mēdz būt, ka cilvēku piemeklējusi kāda ķirurģiska vaina, piemēram, akūts apendicīts, bet vēl var būt tā, ka vēdera vīrusam līdzīgi simptomi liecina par pavisam citu saslimšanu.

Kā atpazīt, kas ir kas, kā rīkoties un cik ilgu laiku būtu jāatturas no kontaktiem ar citiem cilvēkiem, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste dr. Gunta Laizāne.

Viņa apliecina, ka patlaban slimnīcā dominē četras diagnozes – Covid-19 infekcija, vemšana un šķidra vēdera izeja jeb vēdera vīrusi, plaušu karsonis un maziem bērniņiem – apakšējo elpošanas ceļu slimība – bronhiolīts, ko izraisa vīruss. "Patlaban vēdera vīrusu pacientu ir ļoti daudz. Teju katrs, kurš nonāk stacionārā, pamanās saslimt, vai nu esot ciešā kontaktā ar citiem slimnīcā, vai arī jau ierodas slimnīcā gan ar vemšanu un caureju, gan papildus – klepu un iesnām. Vēdera vīrusi izplatās ļoti ātri un viegli – pamatā kontaktu ceļā, piemēram, bērns to var iegūt, pieskaroties lietām slimnīcā, kur atradies iepriekšējais pacients," stāsta Laizāne.

"Pacientu aprite slimnīcā ir ļoti liela, neatliekamās palīdzības nodaļā noteiktās stundās viņi blīvējas patiešām ļoti, ļoti daudz. Un pazīmes visiem ir vienādas, bet jo mazāks bērns, jo plašākas slimības izpausmes – vemšana, caureja un temperatūra, lielākiem bērniem var būt tikai kāds no šiem simptomiem," stāsta ārste.

Tiesa, viņa norāda, ka līdzīgas pazīmes var būt pie akūta apendicīta, arī plaušu karsoņa gadījumā var būt slikta dūša, bērns var izvemties vienu reizi. Mazi bērniņi var vemt pie augstas temperatūras pat gadījumos, kad viņiem nekāda vēdera vīrusa nav.

Agrāk populāro rotavīrusu nomaina norovīruss


Pēc Laizānes teiktā, vispopulārākie ir rota un norovīrusi, retāk novēro adenovīrusu. Pret rotavīrusu jau vairākus gadus ir pieejama vakcinācija, un šogad šo vīrusa paveidu novēro mazāk, bet norovīruss patlaban ir ieņēmis kādreiz tik populārā rotavīrusa vietu.

Ārste norāda, ka nav nozīmes mājās censties izzīlēt, kas par vīrusu noķerts, klīniski tos atšķirt ir praktiski neiespējami.

Ja bērns nonāk stacionārā, viņam veic analīzes un tajās nosaka vīrusa tipu, bet mediķu mērķis vairāk ir epidemioloģisks, lai zinātu, kāds vīruss pašreizējā brīdī vairāk cirkulē. Klīniski ārstējot, nav nozīmes, ko ārstē. "Vienīgais dažreiz, kad slimības gaita ir smagāka, konkrētā diagnoze pēc analīžu saņemšanas var būt kā atvieglojums, – sak, skaidrs, nekas traks, nav nekas papildus jāmeklē," saka Laizāne.

Norovīrusu raksturo slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, arī galvas sāpes un drudzis. Šis vīruss ir ļoti lipīgs, jo izplatās pat ar mikroskopiskām daļiņām gaisa pilienu ceļā, cieša savstarpējā kontakta rezultātā vai no sadzīves priekšmetiem. Norovīrusu inkubācijas periods ir no 4 līdz 77 stundām (vidēji 36 stundas), savukārt rotavīrusam tās ir 2 līdz 4 dienas. Caureja parasti ilgst trīs dienas, smagākos gadījumos līdz nedēļai. Epidemioloģiski svarīgs ir fakts, ka norovīrusa gadījumā cilvēks apkārtējos var inficēt vēl trīs dienas pēc atveseļošanās.
Foto: Shutterstock

Rotavīrusa pazīmes ir caureja, sāpes vēdera augšējā daļā, dedzinoša sajūta kuņģa apvidū, rūgtuma sajūta mutē, slikta dūša, paaugstināta temperatūra, nespēks un svīšana. Biežākā komplikācija ir dehidratācija jeb atūdeņošanās, kuras dēļ var būt ģīboņi un saasināties sirds asinsvadu slimības.

Abu vīrusu ārstēšanas pamatprincips ir rehidratācija, proti, cilvēkam ir jāatgūst organisma zaudētais šķidrums.

Cik ilgi izolēties no citiem

Vārdu "izolācija" biežāk sākām lietot Covid-19 pandēmijas laikā, taču to pašu var attiecināt uz jebkuru citu lipīgu slimību, tostarp vēdera vīrusiem. Ārste vērš uzmanību, ka vēdera vīruss ar fēcēm no organisma izdalās ilgi. Kamēr mainās inficēto zarnu šūnu (enterocītu) populācija, tas var aizņemt no divām līdz pat trim nedēļām. Tomēr tas nenozīmē, ka bērns visu šo laiku sēž mājās, neapmeklējot bērnudārzu vai skolu. Aptuveni pirmās piecas dienas no slimības sākuma būtu labi, ja bērns ārstētos mājās. Bet, piemēram, skolas vecuma bērni, – ja ir iespējams ievērot atbilstošu higiēnu un viņam vairs nav slimības simptomu, var doties uz skolu.

Tautas līdzekļi cīņā ar vēdera vīrusiem – kola, melnā tēja... Ar bērniem neiesaka eksperimentēt

Cik gan bieži dzirdēts, – ja ir nelaba dūša, vēders niķojas vai uz tualeti jāskrien biežāk, nekā ierasts uz ilgāku pasēdēšanu: "Iedzer kolu!" Jā, pieaugušie to varot mēģināt, lai gan nekādu pētījumu par to, ka kola palīdzētu zarnu infekciju gadījumos, nav.

Arī Laizāne apliecina, ka kola var palīdzēt mazināt nelabuma sajūtu, taču caurejas gadījumā tā gan nepalīdzēs. Ja to dzers caurejas gadījumā, ņemot vērā šajā dzērienā esošo cukura daudzumu, vēdera izeja var kļūt vēl šķidrāka. "Pie akūtām infekcijām pētījumu nav, kas pierādītu kolas labvēlīgo ietekmi," uzsver ārste. Bērniem vispār netiek rekomendēts dot tā sauktos tautas līdzekļus, cenšoties uzlabot veselību, tostarp kolu. Protams, letālu seku jau nebūs, tomēr nekad nevar paredzēt, kāda būs šī tautas līdzekļa iedarbība.

Nereti arī melnā tēja tiek minēta kā palīgs vēdera vīrusu saslimšanas gadījumos. Arī pret tās dzeršanu ārste izturas rezervēti: "Jā, melno tēju, ja bērns pirms tam to ir dzēris, un atūdeņošanās nav smaga, tad nestipru un nesaldinātu padzert var, – problēmu nebūs. Tomēr nez vai arī acīmredzamu uzlabojumu var gaidīt."

Kā palīgi cīņā ar vēdera vīrusiem tiek minēti granātābolu mizu un ozolmizu novārījumi, tomēr speciāliste ir skeptiska. Viņa norāda, ka senos laikos, kad nebija nekādu medikamentu, daudz ko dzēra... "Tas, kas ir pierādīts un ko bērniem jāizmanto dehidrācijas novēršanai, ir speciāls elektrolītu dzēriens, aptiekā nopērkams," ārstes viedoklis ir strikts.

Ozolu un granātābolu mizās, tāpat kā banānu mizu baltajā slānī ir tanīns – miecviela, kurai it kā piemīt savelkoša, sausinoša īpašība, un tieši tādēļ šo augu lietošana tiek uzskatīta par palīdzošu vēdera vīrusu gadījumos. Tomēr Laizāne norāda, ka šādi novārījumi nebūs garšīgi, tie būs ar rūgtenu garšu. "Ja bērns nedzer vispār, diezin vai viņš dzers šo rūgto dziru, un tad labāk lai viņš dzer tīru ūdeni, nekā piespiežam viņu iedzert nedaudz šāda novārījuma," saka ārste.

"Šādu līdzekļu lietošana neradīs letālu iznākumu, bet to labums ir apšaubāms," tā Laizāne.

No vēdera vīrusiem vispār ir iespējams izvairīties?

Zarnu mikroflorai ir liela nozīme. Vesels kuņģa – zarnu trakts ir veselības pamats, un ne tikai attiecībā uz zarnu vīrusiem, uzsver ārste. Viņa gan mierina vecākus, – ja bērnam pieķeras vēdera vīruss, tas uzreiz nenozīmē, ka viņam zarnu trakts ir fonā slims.

Der ielāgot, ka pirmās barjeras, sastopoties ar vīrusu, ir mute, tālāk jau kuņģa skābe utt. – uz leju, katrā no zarnu trakta etapiem ir kāds aizsargmehānisms, kas neļauj vīrusam aiziet tālāk. Runājot par vīrusiem, tā ir tikai un vienīgi higiēna – tualetes dezinfekcija pēc slimnieka apmeklējuma un roku mazgāšana/dezinficēšana, akcentē ārste. Lielākoties vīrusi nelido pa gaisu, jā, varbūt sākuma stadijā tie varētu ar siekalām un caur muti tikt nodoti tālāk, bet pamatā tos iespējams "saķert" uz virsmām, kurām pieskāries saslimušais. Piemēram, mantas bērnudārzā – zīmuļi, ko bērni mēdz likt mutē. Laizāne uzsver, ka katram bērnam grupiņā ir jābūt savai glāzītei, jo ir nepieļaujami dzert no vienas glāzītes vai pudeles. "Te liela loma ir pieaugušajiem, cik viņi ir pacietīgi un cik rūpīgi skatās, kā bērni mazgā rokas, cik kārtīgi tiek mazgāti tualetes podi dārziņā. Cik audzinātājām nav slinkums katram bērnam iedot savu glāzīti un kopumā veicināt veselīgu dzīvesveidu," saka ārste.
Foto: Shutterstock

Vēl viņa mudina vecākus apzināties – nevis tikai uztraukties, kā pasargāt savu bērnu, bet domāt solīti uz priekšu – ja bērns vienā dienā ir izvēmies, tad nākamajā viņu nevajadzētu vest uz bērnudārzu. Ļoti bieži spiedīgie apstākļi darbā un citi faktori vecākiem spiež vest bērnus uz dārziņu pusslimus. Pēc ārstes teiktā, tikai 20 procenti vecāku ir tik apzinīgi, ka bērnus patur mājās līdz viņi atveseļojušies pilnībā, bet tad bērns aiziet uz dārziņu un tur atkal ir priekšā kārtējais pusslimais, kurš šķauda vai vemj, un atkal aplipina pārējos. Tāds apburtais loks.

Slimošanas laikā drīkst ēst visu, bet saprāta robežās

Agrāk vēdera vīrusu gadījumos bērniem noteica īpašu diētu – ieteicamais ēdiens bija vien rīsi, banāns, sausiņi, taču tagad rekomendācijas ir citas, proti, – nekādas diētas, pie nosacījuma, ja bērns arī ikdienā saņem sabalansētu uzturu.

"Ja ģimene zina, kas ir veselīgs uzturs bērna vecumā – lai nav tā, ka katru rītu tiek pasniegtas ceptas olas ar speķīti un krējuma mērce pusdienās. Ja tā ir putra brokastīs, augļi, ogļhidrāti, olbaltumvielas, – ja uzturs ir sabalansēts, diēta nav jāievēro. No saldinātiem dzērieniem un kārumiem gan ir jāatsakās, tāpat arī no grūti sagremojamas pārtikas – riekstiem, medus, bet pamatuzturs paliek tāds pats. Arī svaigu pienu glāzēm nevajadzētu dzert, bet biezpienu, jogurtu, pienu putrā – lūdzu. Jāizvairās no tiem produktiem, kas var "pūst" vēderu, piemēram, kāposti," ieteicamo pārtiku vēdera vīrusu slimošanas reizēs iesaka ārste.

Citiem vārdiem sakot, šajā laikā bērniem droši var dot tvaicētu, sautētu, vārītu mājas ēdienu bez liekiem ierobežojumiem. Ja situācija ir smagāka, bērns jau tāpat nevarēs ieēst neko smagu, tad tikai banānu apēdīs vai jogurtu. "Nav rekomendētas gara bada pauzes no brīža, kad bērnam atgriežas apetīte," uzsver Laizāne.

Ierobežotā daudzumā ieteicams dot ogas un augļus. Nereti domas dalās par āboliem, kuriem it kā piemīt arī rūgšanas spējas. Tomēr ārste saka, ka arī ābolu var ēst, ja bērns to iepriekš ir ēdis, bet ne lielā daudzumā un vēlams bez mizas. Banānus arī drīkst ēst, tikai pienu glāzēm nevajadzētu dzert.

Vīruss vai saindēšanās?

Nereti, kad piedzīvojam vēdergraizes vai biežāk jāskrien uz tualeti, izmetam pa frāzei – esmu saindējies? Nē, saindēšanos ar vēdera vīrusu nevar sajaukt!

Kā skaidro Laizāne, saindēšanās būs pārtikas toksikoinfekcija, kad pēc produkta apēšanas toksīns vai baktērija, kas ātri sadalās augšējā zarnu traktā vai tīrā veidā nonāk tajā, un simptomi visiem ir vienādi – masīva vemšana un caureja. Un tas notiek ar visiem, kuri ēduši šo vienu konkrēto produktu. Ja vairākiem cilvēkiem ar dažu stundu starpību sākas simptomi, var domāt par pārtikas toksikoinfekciju, kas ir bakteriālas dabas infekcija, un tad jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem. Visticamāk, arī šādā saslimšanas gadījumā pēc palīdzības vērsīsies jebkurš, jo tik masīvu vemšanu mājas apstākļos apturēt nevar. Savukārt, ja apēsta baktērija un vēders sāk sāpēt, parādās slikta dūša vai caureja, pēc 12 -24 stundām, lielākā daļa no šīm baktērijām ir pašlimitējošas saslimšanas ierosinātājas – baktērija pati atnāk un pati aiziet no organisma bez antibiotiku līdzdalības. Ar antibiotikām ārstē tikai īpašas situācijas. Tas nozīmē, – saindēšanos nesajauksi ar vīrusiem – tev būs tik slikti, tik masīva vemšana, ka nedomājot meklēsi mediķu palīdzību!

Kopumā zarnu infekcijas jeb vēdera vīrusu gadījumā stacionārā nonāk tikai tad, ja mājās netiek galā. Sākumā ārstēšana neatšķiras. Akūti simptomi parasti pazūd septiņu dienu laikā, bet kopīgais atveseļošanās periods ir divas nedēļas. "Nedēļas laikā vajadzētu pazust vemšanai, vēdersāpēm, caurejai, temperatūrai, bet nedēļu notiek atjaunošanās process, kad stabilizējas vēdera izeja. Ja tā nenotiek, jāmeklē problēma dziļāk. Galvenā ārstēšana ir šķidruma uzņemšana jeb aizvietošana," saka ārste.

Ja šķiet, ka vēdera vīrusa gadījumā palīdz aktivētā ogle, pieaugušie to drīkst iedzert, taču bērniem gan tā nav ieteicama, jo ogle var iekrāsot fēces un tādā veidā var palaist garām asiņu piejaukumu, kas liecina jau par nopietnāku saslimšanu.

Daudz šķidruma, bifidobaktērijas, spazmolītiķi tiek rekomendēti, taču jāuzmanās ar pretsāpju medikamentu lietošanu, – var palaist garām kādu ķirurģisku vainu. Ja vēdersāpes ir ļoti stipras, labāk vērsties pie mediķiem un pirms tam nelietot pretsāpju medikamentus, lai nemazinātu slimības simptomus, un ārstiem būtu iespēja ātrāk noteikt sāpju patieso iemeslu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!