Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI

Dodies izzinošā dienas ekskursijā uz Skrīveru dendroloģisko parku un iepazīsti citu zemju tradicionālo mežu ainavu, nepametot Latvijas teritoriju. Pārsteigumu parkā radīs sastaptie Ziemeļamerikas, Centrālāzijas un Viduseiropas koku stādījumi. Lai gan viskrāšņāk parks greznojas pavasarī un vasarā, to vērts apmeklēt arī ziemā, jo te ir augi, kas pat ziemas aukstumā mēdz uzziedēt.

Nepilnus 80 kilometrus no Rīgas, Daugavpils šosejas malā, atrodas Skrīveru svešzemju koku stādījumi, bet ceļa otrā pusē starp šoseju un Daugavu – Skrīveru dendroloģiskais parks, kas ir unikāls Eiropas dabas vēstures piemineklis. 16 hektārus plašā parka teritorija iedalīta 19 floristiski ģeogrāfiskos apgabalos. Te var apskatīt vairāk nekā 250 dažādu introducēto, svešzemju koku un krūmu sugu, no kurām 33 ir pasaules retumi.

Latvijas valsts mežu mājaslapā minēts, ka pozitīvs aspekts uz svešzemju augu stādīšanu ir tas, ka parka teritorijā gaisa temperatūra ir vairākus grādus augstāka nekā tuvējā apkārtnē un te no augstā Daugavas krasta paveras fantastisks skats uz upi un dūmakā tītajiem siliem. Sliktā ziņa – vēsturiski augsnes virskārta bija pārāk plāna, lai koki varētu labi ieaugties, taču parka īpašnieka zināšanas novērsa nedienas.

Skrīveru dendroloģiskā parka izveide sākās 1891. gadā, kad pēc tēva nāves par Skrīveru muižas pilntiesīgu īpašnieku kļuva Maksimilians Siverss. Koki tika ieaudzēti no sēklām, kas tika ievāktas to dabiskajā izplatības apgabalā visā pasaulē. Tas bija pirmais tāda plaša mēroga eksperiments Baltijā un Siverss tiek dēvēts par izcilāko tā laika augu mednieku.

"Veidojot parku, Siverss stādījumus iekārtoja dabiskajā ainavu jeb angļu dārza stilā, katrā floristiski ģeogrāfiskajā apgabalā veidojot tādas augu sabiedrības, kas atbilst dabiskajai veģetācijas ainai. Floristiksi ģeogrāfiskie apgabali parkā tika izvietoti tādā secībā, kas atbilst to vietai uz Zemes, turklāt apgabali nemanot pāriet cits citā," rakstīts Latvijas valsts mežu mājaslapā.

Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI

Plašo vēsturi un augu stāstus iespējams uzzināt ekskursijās gida pavadībā. Divu stundu ilga ekskursija maksās aptuveni 10 eiro no grupas, taču ja vēlies vienkārši laiski pastaigāties, tad ieeja parkā ir bez maksas. Pastaiga būs izzinoša un ar vēsturiski interesantām apskates vietām, piemēram, parkā ir saglabājušās pils kāpnes, akmens kāršu galdiņš, tējas terase, strūklaka un pils sētas drupas. Pēc garās pastaigas atgūt spēkus vari, pusdienojot restorānā "Klidziņa" Daugavas labajā krastā.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!