Koši dzeltenais namiņš, kas šķiet kā no pasakām nācis, ir pavisam neliels – tā garums 13 metru, platums – deviņi, bet augstums – seši metri, turklāt to var izjaukt. Baznīciņa ne reizi vien tikusi izjaukta un pārvietota, tādēļ pat tiek dēvēta par ceļojošo baznīcu, teikts vietnē "Russkije.lv".
Vēsturiskos avotos atrodamas divas versijas par neparastā dievnama izcelsmi. Pirmā vēsta par to, ka baznīca uzcelta 18. gadsimtā kā Krievijas armijas pārvietojamais dievnams. Savukārt citos avotos atrodams, ka baznīca būvēta nedaudz vēlāk – 19. gadsimta sākumā Melnās jūras kara flotes vajadzībām. Tolaik līdzīgi dievnami bijuši daudzos garnizonos. Precīzi ir zināms tikai tas, ka tajos laikos “Dzelzs” baznīca atradās Odesā, no kurienes 1866. gadā pēc Viļņas ģenerālgubernatora Konstantīna fon Kaufmana lūguma tā tika pārvesta uz Dinaburgu (tagadējo Daugavpili), raksta "Russkije.lv".
Baznīcu Dinaburgā nolika vietā, kur tagad atrodas Sv. Borisa un Gļeba katedrāle, un iesvētīja par godu apustuļiem pielīdzināmajiem Konstantīnam un Helēnai. Šajā vietā dievnams atradies līdz 1904. gadam, kad kara resora vadība to nolēmusi nojaukt, jo tas kļuva par mazu garnizona vajadzībām.
Izjauktā baznīca 1905. gadā pa dzelzceļu tika nogādāta un uzstādīta Jersikā, kur atrodas vēl šobaltdien. Kopš tā laika tautā tā tiek saukta par "Ceļojošo baznīcu".
Otrā pasaules kara laikā mājas baznīcas apkaimē tika nopostītas, bet pati baznīca palika relatīvi neskarta. Pēckara gados baznīca kā arhitektūras piemineklis tika atstāta novārtā, tā tika vairākkārt apzagta, kā rezultātā pazuda visas ikonas un baznīcas sienas sāka brukt kopā no korozijas.
1998. gadā dievnamā tika sākti restaurācijas darbi, kas ilga līdz pat 2005. gadam. Baznīca ieguva jaunu kupolu un apzeltītu krustu, nomainīts jumta pārsegums un labiekārtota teritorija.
Pašlaik baznīcā ir neliela draudze, ko garīgi aprūpē dievnama virspriesteris Mihails Stojko.
Vairāk par Līvānu apkārtnes objektiem lasiet šeit.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
