Šarmantā Parīze janvārī: ko redzēt, piedzīvot un cik tas maksā?  (7)

Ideja par brīvdienām Parīzē radās spontāni. Nedēļas vidū draudzene paziņoja, ka viņai ir pāris brīvas dienas, un jau tās pašas nedēļas svētdienā, agri no rīta, sēdāmies lidmašīnā, lai dotos uz Francijas galvaspilsētu. Pirms došanās ceļā iepazināmies ar Ārlietu ministrijas mājaslapā pieejamo informāciju par ieceļošanu Francijā pandēmijas apstākļos.

Naktsmājas nolūkojām un rezervējām vietnē "Booking.com". Nakts viesnīcā, aptuveni piecus kilometrus no Parīzes centra, izmaksāja ap 30 eiro vienai personai. Iespējas gan ir daudz un dažādas – var atrast gan izdevīgus, gan ne tik izdevīgus piedāvājumus. Lidsabiedrības "Ryanair" aviobiļetes Rīga–Parīze–Rīga izmaksāja 18 eiro.

Ielidojām "Paris Beauvais" lidostā, no kuras tālāk mērojām vēl gandrīz 70 kilometrus garu ceļu uz Parīzes centru. "Google Maps" maršrutu plānotājs mums piedāvāja divas opcijas: braucienu ar turpat pie lidostas esošo autobusu (17 eiro) vai kopbraucienu ar kādu no vietnē "BlaBlaCar" pieejamajiem šoferīšiem (6-8 eiro). Šoreiz lēmām par labu pirmajam variantam. Autobusā pavadījām aptuveni pusotru stundu. Izkāpām galapunktā, "Porte Maillot" stacijā, un tālāk devāmies ar metro. Viens brauciens ar metro: 1,90 eiro.

Pēc gandrīz trīs stundām, kas pavadītas ceļā no lidostas, izkāpām pie Luvras muzeja. 30. janvāris, bet saulīte kā maijā. Mums priekšā trīs skaistas dienas Parīzē!

Iestiprinājušās ar kapučino un kruasāniem, nolēmām doties pastaigā gar Sēnas upi, par galamērķi izvēloties Eifeļa torni. Tā kā pagājušo reizi, kad ciemojos Parīzē, torņa iekšpusi apskatīt neizdevās, šoreiz nolēmām to piedzīvot. Gribējām doties uz pašu torņa augšu, tomēr tas nebija iespējams renovācijas darbu dēļ. Izstāvējušas gandrīz stundu garu rindu, nopirkām biļetes (17 eiro), lai ar liftu dotos uz Eifeļa torņa 2. stāvu. Turp var doties arī ar kājām, tad cena ir nedaudz zemāka, ap 12 eiro. Tomēr pakāpienu augšup ir tik daudz, ka nopriecājāmies par savu izvēli braukt ar liftu.

Eifeļa torņa augstums ir 324 metri. Torņa augšējais – trešais – stāvs atrodas 276 metru augstumā, otrais – 114 metru augstumā, bet pirmais – 56 metrus virs zemes. Ieraugot skatu, kas pavērās no torņa 2. stāva terases, sapratām, ka gaidīt rindā bija to vērts. Lai gan nākamreiz būtu gudrākas un biļetes iegādātos internetā.

Pēc tam, kad no visām pusēm bijām apskatījušas Eifeļa torni, tālāk bijām ieplānojušas pilsētas apskates tūri vietējā gida pavadībā. Ekskursiju rezervējām vietnē "Guru Walk". Šī un vēl citas līdzīgas mājaslapas piedāvā "bezmaksas" jeb uz tējas naudiņām balstītas tūres – pēc ekskursijas samaksā gidam tik, cik, tavuprāt, viņš pelnījis. Grupā bijām kādi 12, tūre ilga aptuveni divas stundas.

Spāniete Eva, kura Parīzē dzīvo nu jau vairākus gadus, iepazīstināja mūs ar māksliniecisko Montmartra rajonu. Apskatījām Mulenrūžu, Vinsenta van Goga kādreizējos apartamentus, Pablo Pikaso studiju. Montmartra rajonā atrodas ļoti daudz un dažādas omulīgas kafejnīcas, dažas no tām ar āra terasēm. Un visas kā viena – šajā pievakarē pilnas cilvēku. Kā stāstīja mūsu gide, tik saulainas dienas Parīzē ir retums, tāpēc vietējie metušies laukā baudīt šo "pavasari". Ekskursiju noslēdzām pie Sacre-Coeur baznīcas. Baznīca atrodas vietā, no kuras paveras ļoti skaists skats uz Parīzi. Mūsu gadījumā – Parīzi naktī.

Otro dienu pilsētā iesākām ar slēpšanos no lietus. Tā kā bijām ieplānojušas diezgan daudz redzēt un paspēt, no rīta iegādājāmies sabiedriskā transporta 24 stundu biļeti (7,50 eiro) – biļete derīga gan metro, gan autobusos. Ņemot vērā, ka viens brauciens maksā 1,90 eiro, šī diennakts biļete ir tiešām izdevīga – brauc, cik un kur vēlies.

Kā pirmo pieturvietu izvēlējāmies Triumfa arku. Par 12 eiro ir iespēja doties uz arkas augšējo stāvu un aplūkot visu apkārt esošo no augšas. Šo iespēju izmantoju iepriekšējo reizi, kad biju Parīzē. Toreiz ar studenta apliecību ieeja bija bez maksas. Šoreiz šo piedzīvojumu izlaidām. Tālāk plānos bija Orsē muzeja apskate. Tomēr, tā kā nebijām pārbaudījušas muzeja darba laiku, attapāmies pie aizslēgtām durvīm. Pamainījām plānus un devāmies uz Luvras muzeju.

Ja spēki ļautu, starp Luvras muzeja mākslasdarbiem varētu maldīties visu dienu un pat divas, trīs. Bet ieskatam, ja laiks pilsētā ir ierobežots, pietiek arī ar trīs stundām. To laikā var paspēt apjūsmot, nobrīnīties, iedvesmoties, pat atrast kāda paziņas sejai līdzīgu skulptūru vai tēlu gleznā (man šoreiz neizdevās). Un, protams, aplūkot Monas Lisas portretu.

Ap šo mākslasdarbu muzejā, protams, apkārt mudž pūlis. Bet šoreiz citāds. Šoreiz, lai mazinātu drūzmēšanos, ieviesta rindas sistēma: gaidi savu kārtu, nofotografējies improvizētajā fotostūrī un dodies tālāk. Ieejas biļete – 15 eiro, bet, uzrādot studenta apliecību – bez maksas. Vēlais vakara izbrauciens ar muzikālo kruīzkuģīti

Deviņos vakarā devāmies uz kuģīšu piestātni Eifeļa torņa pakājē, lai dotos stundu garā izbraucienā ar vienu no tiem. Apaļās stundās Eifeļa tornis izgaismots mirgojošām gaismiņām – tā iesākās mūsu brauciens pa upi. Un gluži tāpat tas vēlāk noslēdzās.

Brauciena laikā, skanot franču un angļu dziesmām, apskatījām skaisti izgaismotos Sēnas upes krastus un dažādus objektus, tostarp Parīzes Dievmātes katedrāli, Parīzes modernās mākslas muzeju, Aleksandra III tiltu. Braucienu rezervējām tiešsaistē, biļetes cena – 13 eiro.

Nākamajā dienā ļāvāmies Orsē muzeja šarmam. Bez franču tēlnieku radītām skulptūrām un Vinsenta van Goga hipnotizējošajiem meistardarbiem, Orsē muzejā vēl bija ļoti jauki ieraudzīt Klauda Monē darbu "Poppies", kurā radīta idilliska pļavas ainava, kas atrodas netālu no Parīzes. Pirms pāris gadiem, mācoties mākslas skolā, šo idilli centos uztriept arī es. Kā jums šķiet, sanāca kaut kas uz to pusi?

Ieejas biļete maksā 16 eiro, studentiem – bez maksas. Biļetes muzeju apskatei var iegādāties arī internetā. Šoreiz gan mums paveicās, jo pie Orsē un Luvras muzeju durvīm nebija rindu.
Pie Orsē muzeja ieejas pamanījām tirgoni, kurš pārdeva ceptus kastaņus. Pirmoreiz tādu piedāvājumu redzēju Atēnās, bet toreiz tā arī nenoriskēju pamēģināt. Bet nu atrunu nebija, tā vietā bija liela interese – pēc kā garšo šī uzkoda? Par pieciem eiro no kastaņu vīra nopirkām mazo tūtiņu ar kārumiem. Man cepto kastaņu garša šķita līdzīga riekstiem. Draudzene teica, ka garšo pēc pupām. Lai vai kā – nebija slikti.

Eiffel Tower, Louvre Museum, Museum de Orsey, Arc of Triomph, Notre-Dame, Seine River Promenade, Bridge of Alexandre lll, Moulin Rouge, House of Vincent van Gogh, Art studios of Picasso, Sacre-Coeur, Wall of Love, Pantheon, Institut de France, Champ de Mars, Catacombs of Paris.

Šīs cenas, protams, var tikai palīdzēt gūt nelielu ieskatu par to, ar kādām izmaksām jārēķinās, dodoties uz Francijas galvaspilsētu.