Par laiku no Latvijas un Igaunijas neatkarības iegūšanas līdz tās atjaunošanai saglabājušās daudzas liecības – kauju vietas, militāras būves, vēsturiski foto, atmiņas. Liela daļa no cietokšņiem, militārā aprīkojuma vietām, bunkuriem un militārājām pilsētām saglabājusies vēl šodien. Lai ielūkotos militārā mantojuma tūrisma iespējās, "Tūrisma Gids" kopā ar "Lauku Ceļotāju" devās nelielā ekspedīcijā Pierīgas rajonā.
Pie militārā mantojuma apzināšanas "Lauku Ceļotājs" ar sadarbības partneriem Latvijā un Igaunijā strādā jau vairākus gadus sadarbības programmas projektā "Militārais mantojums". Kopumā projektā apkopotas un kartētas vairāk nekā 700 apskates vietas, kas liecina par abu valstu neatkarības iegūšanu un atjaunošanu laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā līdz 1991. gadam.
Te gan jāatzīmē, ka daļa militārā mantojuma apskates objektu neatrodas muzejos vai īpaši tūristu ērtībām iekārtotās teritorijās. Militārā mantojuma tūrisms ved caur mežiem, takām, gar piekrasti un cauri purviem, sniedzot iespaidus par priekšmetu un būvju oriģinālo atrašanās vietu un funkcijām dabā.
Bunkuri
Viena no militārā mantojuma neatņemamām sastāvdaļām ir pazemes bunkuri, kuros savulaik patvērušies kā mežabrāļi un citas militāras vienības, tā arī sakaru centri, raķešu sakaru rezerves punkti un krasta aizsardzības sistēmas. Vienā no šādiem bunkuriem paviesojāmies arī mēs.
Pamestais PSRS sakaru centra bunkurs atrodas vienā no Ādažu pagasta mežiem. Objekts ir samērā liels, kur vairāk nekā 100 kvadrātmetros vairākas telpas savienotas ar gariem koridoriem. Neskatoties uz to, ka bunkurā paviesojušies metāla zagļi un citas nepiederošas personas, tā interjers caurmērā palicis neskarts. Ņemot vērā, ka pazemes sakaru centra bunkurs atrodas privātīpašumā, tā saimniece pagaidām lūdz precīzas koordinātas neatklāt, taču viņa sola, ka tuvākajā laikā plāno palēnām bunkuru atvērt plašākai publikai.
Mežgarciems
Padomju okupācijas perioda kartēs Mežgarciems neeksistēja, taču tagad zināms, ka tajā atradās Mežgarciema padomju armijas pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa. Tā bija padomju militārpersonām būvēta pilsētiņa ar pretgaisa aizsardzības bāzi – viens no padomju armijas objektiem, kas Latviju padarīja par militarizētāko vietu pasaulē.
Mangaļsalas nocietinājumu teritorija
Mangaļsalas nocietinājumi ir viens no vērtīgākajiem militārā mantojuma objektiem Latvijā, kas savulaik izveidots Rīgas pilsētas aizsardzībai no pretinieka flotes. Teritorija savu stratēģisko nozīmi saglabāja ilgstošā laika periodā, kas spilgti redzams nocietinājumu piemēros. Gadsimtiem apvidus piesaistīja militāro speciālistu uzmanību un tas veidojās par unikālu un noslēpumainu vietu.
Lai arī visa parka teritorija ir ievērības cienīga un interesanta, viens no Mangaļsalas lielākajiem lepnumiem ir Latvijas armijas Sapieru pulka nocietinājums. Latvijas armijas dzelzsbetona nocietinājums jeb kaponieris bija Latvijas armijas krasta aizsardzības sistēmas elements. To būvējuši Sapieru pulka karavīri 1928. gadā. Kaponieris bija paredzēts pretinieka apšaudīšanai ar ložmetējiem divos dažādos virzienos. Tas bija slepens, grūti pamanāms un netika iezīmēts kartēs.
Tāpat Mangaļsalas nocietinājumu teritorijā atrodamas daudzas citas militārās liecības – bijušās munīcijas noliktavas, lādiņi un vecie vilciena peroni.
Projektu "Militārais mantojums" līdzfinansē Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma. Plašāka informācija par apskates objektiem, vēstures liecībām un atmiņu stāstiem pieejama šeit.
