Vietās, kur mūsdienās redzams vien Tērvetes pilskalns ar gleznainu apkārtni un maza applūdināta saliņa Daugavā – daļa no Sēlpils pilskalna –, tālā senatnē bijuši mūsu priekšteču apdzīvoti un rosīgi attīstības centri. Tagad ar video palīdzību ikviens var iztēloties un rast priekšstatu par to, kā senākos laikos izskatījās abu baltu sentautu politiski ekonomiskie un varas centri Latvijas teritorijā.
Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Anna Builo-Hoļme "Tūrisma Gidam" stāsta, ka Sēlijas iepazīšanai apskatāms video par Sēlpils pilskalnu, kas ar koka pili līdz 13. gadsimta sākumam bija senās Sēlijas valdnieku pils, un sēļu politiski ekonomiskais centrs, kuram līdzās atradās sēļu apmetne.
Mūsdienās pilskalns atrodas uz salas Daugavā ar gleznainu ainavu visapkārt, bet senās sēļu pils vieta un viduslaiku pilsdrupas atrodas zem ūdens.
Arheoloģiskajos izrakumos šeit iegūtas Latvijā vienas no senākajām liecībām par cilvēka klātbūtni – vācu mūra pils un sēļu koka pils slāņos atrastas iejauktas krama šķilas, kasīkļi un bultu uzgaļi, kas pēc formas attiecināmi uz paleolīta jeb senākā akmens laikmeta beigu posmu.
Savukārt zemgaļu iepazīšanai izveidots video par Tērveti, kas bijis varens seno zemgaļu centrs, kura iedzīvotāji līdz pat 14. gadsimta vidum cīnījās par savu politisko un ekonomisko neatkarību.
Zemgaļi, kā viena no kareivīgākajām un turīgākajām tautām Ziemeļeiropā, savulaik pārvaldīja divas lielākās upes Latvijā – Lielupi un Daugavu, kā arī reģiona lielāko ostu "Portus Semigallia", turklāt bija pazīstami arī kā izcili tirgotāji, kuri, iespējams, tirgojušies arī tālu no savām zemēm.
Viduslaiku sākumposmā Tērvete bija Rietumzemgales zemgaļu zemes politiski ekonomiskais centrs, ar Tērvetes pili un senpilsētu, kurā valdīja zemgaļu valdnieki – Viestards, Namejs un, iespējams, arī Šābis. Tērvete uzskatāma par vienu no lielākajiem Baltu politiski ekonomiskiem centriem vēlā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā Latvijā, kā arī Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionā
Tērvetes un Sēlpils 3D vizualizācijas video veidoti pēc Zemgales plānošanas reģiona pasūtījuma, balstoties uz Tērvetes Vēstures muzeja vadītāja, arheologa Mag.hist. Normunda Jēruma norādēm. Par pamatu senvietu rekonstrukcijai ņemti arheoloģiskie izpētes darbi un jaunākie pētījumi.
