Pieredzē dalās Inta Buša, "Forbes 30 under 30" titula ieguvēja, RSU lektore, mārketinga uzņēmuma "BSMS" vadītāja.
Mums no bērnu kājas māca – lai sasniegtu augstus rezultātus, ir daudz un smagi jāstrādā. Vai piekrīti tam?
No savas personīgās pieredzes varu apgalvot, ka zinu, ko nozīmē gadiem ilgi strādāt smagi – bez brīvdienām, darba dienās līdz naktij un ar lielu piepūli. Vai arī darīt nedaudz vairāk, nekā vajadzīgs, nekā tiek prasīts. Izdarīt katru mazāko uzdevumu lielajā "to do" sarakstā un nākošo dienu visu sākt no jauna. Ilgtermiņā tas ir ne vien nogurdinoši, bet arī neveselīgi, un kaut kādā brīdī sapratu, ka bez tā var iztikt, ka man tas vienkārši nav vajadzīgs tādā apmērā. Bet joprojām redzu, kur varu sevi uzlabot šajā jautājumā, jo tā ir nemitīga pašanalīze. Kopumā tas ir domāšanas veids – strādāt daudz, smagi un neapzināti vai mazāk, vieglāk un apzinātāk. Sasniegt augstus rezultātus var abos gadījumos, tikai par atšķirīgu cenu.
Kāda ir galvenā atšķirība starp "smagu darbu" un "gudru darbu"?
Pēdējos 10 gados profesionālajā jomā "hustle" dzīvesveids ir ticis pārlieku glorificēts kā kaut kas īpašs un nepieciešams, lai vispār kaut ko sasniegtu. Principā tas nostāda, ka tev par katru cenu ir jāstrādā smagi, un, ja tu neieguldi maksimāli daudz sviedru un piepūles, ja tu neesi noguris un nestrādā vairāk stundas nekā darba laikā, tu nestrādā gana smagi. Šai idejai – strādāt smagi – popularitāti palīdzējušas iegūt pasaules līmeņa publiskās personas un slavenības, kas savu identitāti ir veidojušas uz to, cik viņu dzīves ir grūtas. Mana problēma nav ar smagu darbu kā tādu, bet gan ar faktu, ka tas daudziem ir kļuvis kā pašmērķis, kamēr stāsts jau ir par ko pilnīgi citu. Par rezultātu.
Šai idejai – strādāt smagi – popularitāti palīdzējušas iegūt pasaules līmeņa publiskās personas un slavenības, kas savu identitāti ir veidojušas uz to, cik viņu dzīves ir grūtas.
Gudrs darbs, turpretim, ir apzināts, ieguldot vairāk enerģijas plānošanā un uzdevuma apdomāšanā, lai to veiktu ar pēc iespējas lielāku rezultativitāti un reizē mazāku resursu ieguldījumu. Principā gudrs darbs uzsver darba procesa plānošanas nepieciešamību.
Tas var izpausties vismazākajās dzīves situācijās, kur bieži šķiet, ka nav izvēles iespēju vai tiek realizēts ierasti pierastais ceļš, kamēr ir desmitiem, simtiem alternatīvu, kā šo uzdevumu paveikt, iespējams, daudz gudrāk – efektīvāk, ātrāk un ar mazāku piepūli. Darbā bieži ir situācijas, kur ir jauns projekts vai nezināmais – var ieguldīt laiku tā izprašanā patstāvīgi un var vairākkārtīgi ietaupīt resursu, konsultējoties ar ekspertu.
Gudrs darbs nav "haļava". Gudrs un smags darbs ne obligāti viens otru izslēdz, tāpēc šo nevajadzētu skatīt pārāk vienkāršoti.
Vai strādāt gudri nozīmē – strādāt mazāk?
Gudra darba pamatideja ir strādāt ar mazāku resursu ieguldījumu un ar pēc iespējas lielāku atdevi, lai noteiktajā termiņā sasniegtu definētos mērķus. Jā, var strādāt mazāk darba stundu un izdarīt vairāk, un var strādāt arī 12 stundas un paveikt mazāku darba apjomu. Ilgtermiņā vienalga ir svarīgi domāt par to, kā tas sasaucas ar galvenajiem mērķiem, un tā arī ir viena no gudra darba esencēm – visu laiku paturēt prātā vēlamo gala iznākumu un izvērtēt, vai uzdevumi, kas tiek veikti, palīdz tam vai varbūt tiem nav nekāda vērtība? Ir gana daudz cilvēku, kas samērā bieži nesaskata jēgu pildīt vienu vai otru darba uzdevumu, tāpēc kopumā ir vairāk jādomā par darba rezultātu. Interesanti, ka 69 procenti darbinieku uzskata ("The World Economic Forum 2020"), ka darba līgumiem ir jābūt balstītiem uz darba rezultātu, nevis nostrādātajām stundām, kas nozīmē, ka tendence ir, un arvien vairāk cilvēki gribēs būt paši savas ikdienas noteicēji, nevis pakārtoties korporatīvajām stundām, veikt administratīvus un bezjēdzīgus uzdevumus un "atsēdēt birojā", jo vadītājs neuzticas. Šeit es arī gribu izaicināt klasisko astoņu stundu darba dienu un teikt, ka es tai ilgtermiņā neticu.
Kas ir pirmie soļi, lai transformētu savu ikdienas darbu?
Noteikti vispirms ir jāpārskata esošā darba dienas uzbūve, sākot ar skaidri definētiem mērķiem un funkcijām, kas ļauj šos mērķus sasniegt. Svarīgi ir kritiski izvērtēt, vai visi veiktie uzdevumi ir jēgpilni – ko iespējams automatizēt, deleģēt vai no kā var atteikties pavisam. Bieži cilvēkiem, sevišķi junioru līmeņu pozīcijās, šķiet, ka visi uzdevumi ir vienlīdz svarīgi, visi ir jāpaveic, visi ir dienas prioritātes, tāpēc nepieciešama cieša sadarbība ar darba vadītāju, kas ļauj sastrukturizēt pienākumus. Ikdienā var sākt ar domāšanu līdzi, lielāku apsvēršanu – kāpēc šis uzdevums jādara, kāda ir tā loma, kāda ir šīs sapulces jēga un ietekme uz maniem mērķiem – vai, ja palīdzu, asistēju citiem, tad cik daudz sava laika es varu šim veltīt?
Nebūt autopilotā! Jo smags darbs rodas tad, kad autopilotā tiek darīti visi daudzie uzdevumi, kuru kļūst arvien vairāk un vairāk, tie paliek arvien sarežģītāki un sarežģītāki, un tad kaut kādā brīdī cilvēks vienkārši ir tik izdedzis, ka iet bezdarbnieka "atpūtā" vai maina darba vietu, cerot, ka citur būs vieglāk. Tomēr tā ne obligāti ir darba vietas problēma – lai gan bieži tiešām ir –, tas var būt arī paša indivīda darba veids un nevajadzīgs maksimālisms.
Ko cilvēks iegūst, transformējot domāšanu un darba veidu?
Kad uzņēmumā "BSMS" ieviesu sešu stundu darba laiku, pēc rezultātu izpētes tika secināts, ka darbinieki ir strādājuši gudrāk – mazāk stundās izdarījuši to pašu vai pat lielāku darba apjomu. Jo tas ir ļāvis kvalitatīvāk atpūsties, pilnīgāk realizēt sevi savās citās dzīves jomās, piespiedis vairāk plānot un darboties efektīvāk, nevis autopilotā veikt visu pēc pieraduma. Gudrs darbs vienkārši ir veids, kā visiem ilgtermiņā vajadzētu strādāt, lai turētu veselīgu darba un privātās dzīves balansu un kopumā būtu laimīgāki.
Smags darbs rodas tad, kad autopilotā tiek darīti visi daudzie uzdevumi, kuru kļūst arvien vairāk, tie paliek arvien sarežģītāki, un tad kādā brīdī cilvēks vienkārši ir tik izdedzis, ka iet bezdarbnieka "atpūtā".
Kas ir galvenie bremzējošie faktori un kā tos mainīt?
Cilvēks pēc būtības ir slinks, kas ne vienmēr ir slikti. Tomēr tas var veicināt nevēlēšanos iedziļināties savā darba stilā, to apzināti izvērtēt, domāt par potenciālām pārmaiņām vai tās vēl ieviest savā ikdienā. Turklāt ir pārmaiņas, kurām gluži vienkārši vēl nepieciešams laiks.
Vai šo pieeju var pielielot ikviens – sākot no pārdevēja veikalā līdz uzņēmuma vadītājam?
Neatkarīgi no profesijas vai nozares, vēlos motivēt jebkuru attīstīt savu karjeru un pārskatīt veidu, kā darba process tiek organizēts. Uzdrošināties mainīt paradumus! Apzināti palūkoties uz savu ikdienu un procesiem tajā. Sāc jau šodien veidot savu vēlamo darba ikdienu!
