Pērnvasar digitālo tehnoloģiju cienītāju un spekulantu pasauli pārņēma digitālā māksla. Proti, kriptovalūtu iespējotā NFT tehnoloģija ļāva ne tikai pirkt un pārdot īpašumtiesības uz multimediāliem materiāliem, bet arī radīja vismaz šķietamu ilūziju par ekskluzivitāti, ko līdz šim baudīja tikai fiziskās mākslas tirgus. Tomēr šopavasar līdz ar akciju cenu un kriptovalūtu vērtības kritumu arī NFT tirgus ir šķietami pamiris. "Nākotnes kapitāls" vaicā latviešu NFT projekta "300 latvieši" autoram Ivaram Vildem, vai burbuļa sprādziens nozīmē NFT galu vai tirgus attīrīšanos.
Tas "uzspridzināja" gan mākslas, gan spekulantu tirgu – daudziem šķita, ka šis ir jaunais "Bitcoin", jauns zelta drudzis, kas pirmos laimīgos var padarīt par miljonāriem diennakts laikā. Ar dažiem tā notika, un daži NFT darbi vēl aizvien tiek tirgoti par lielām summām, bet vienlaikus pēdējā gada laikā radās miljoniem darbu, zīmējumu kolekciju un projektu, kas nevar atrast pat vienu pircēju par nieka dažiem dolāriem.
Pēdējo nedēļu kriptovalūtu krīze situāciju ir pasliktinājusi, un mediji vēsta, ka tirdzniecība ar NFT ir krietni palēninājusies un dažviet samazinājusies par 92%. Eksperti skaidro, ka burbulis ir plīsis. Tomēr, kā norāda projekta "300 latvieši" viesis Ivars Vilde, tas nebūt nav slikti. Viens no labumiem: tirgus attīrīsies no nekvalitatīviem projektiem, bet labie projekti un tehnoloģijas nekur nepazudīs. Tāpat, viņaprāt, tas ir pilnīgi normāls jauno tehnoloģiju cikls. "Pats "Bitcoin" uzradās 2009. gadā, un pēc tam tirgus līdz 2012. gadam bija nenormāli svārstīgs, tur bija no centiem līdz dolāriem," saka Vilde, norādot, ka tas ir normāls process. "Pagājušajā gadā NFT uzkāpa par vairākiem desmitiem tūkstošu procentu," viņš klāsta.
