Respondentu, kuri pazīst kādu, kurš saņem darba algu, par kuru netiek maksāti nodokļi, īpatsvars samazinājies līdz 24% salīdzinājumā ar 29% 2019.gadā, savukārt aptaujāto, kuri tādu rīcību uzskata par pareizu, īpatsvars samazinājies no 9% līdz 7%, liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "Norstat" veiktās aptaujas rezultāti.
Cilvēku, kurus neapmierina "aplokšņu algu" izmaksa, īpatsvars divu gadu laikā pieaudzis no 6% līdz 27%. Visvairāk cilvēkus neapmierina tas, ka ienākumi, par kuriem netiek samaksāti nodokļi, negarantē stabilitāti, neļauj kvalificēties hipotekārajam kredītam, samazina nākotnes pensiju un "aplokšņu algu" maksātāji veido negodīgas konkurences apstākļus.
Aplēses liecina, ka 2021.gadā Igaunija nodokļu ieņēmumos zaudēja 97,4 miljonus eiro saistībā ar izvairīšanos no darbaspēka nodokļiem: 52 miljoni eiro zaudēti sociālā nodokļa ieņēmumos un 45 miljoni eiro - ienākuma nodokļa ieņēmumos. Tāpat 8,1 miljons eiro un 2,7 miljoni eiro zaudēti nodokļu ieņēmumos attiecīgi nelegālo cigarešu un nelegālā alkohola patēriņa dēļ.
Visbiežāk neoficiālu algu saņem sabiedriskās ēdināšanas, rūpniecības, būvniecības, kā arī mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumos strādājošie. Visbiežāk "aplokšņu algas" maksā nelielas kompānijas, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 19, un galvenokārt - 68% gadījumu - notiek pēc darba devēja ierosinājuma, liecina aptaujas rezultāti.
Kā rāda aptauja, visbiežāk algu, par kuru netiek maksāti nodokļi, saņem nepilnu slodzi strādājoši studenti, bērna kopšanas atvaļinājumā esošie, mājražotāji, bezdarbnieki vai strādnieki. Tāpat "aplokšņu algu" riskam vairāk pakļauti jaunieši un krievvalodīgie.
Šogad veiktā aptaujā piedalījās 1200 18-74 gadus veci Igaunijas iedzīvotāji, kurus "Norstat Eesti" tiešsaistē aptaujāja igauņu un krievu valodā.
