Foto: LETA

Augstais deficīts netraucē Latvijai noturēt salīdzinoši zemu parādu un labu reputāciju starptautiskos finanšu tirgos, kārtējā monitoringa ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Padome atsaucas uz Valsts kases operatīvajiem datiem, kas liecina, ka valsts parāds šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 42% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 15,3 miljardus eiro.

FDP secina, ka kopš gada sākuma valsts parāds ir diezgan stabils, pieaug ik mēnesi vidēji par 1,1% jeb 164 miljoniem eiro. Par šā gada maiju pieejamie dati liecina, ka valsts parāds maijā bija 15,8 miljardi eiro.

"Ņemot vērā, ka šim gadam prognozētais parāda līmenis ir 45,7% pret IKP un to, ka nominālā IKP pieaugums augstas inflācijas apstākļos ir straujš, tas spēj nodrošināt parāda attiecību pret IKP pieņemamā līmenī," atzīst fiskālās disciplīnas uzraugi.

Tāpat FDP secina, ka, neskatoties uz augstiem deficīta rādītājiem, Latvijai ir izdevies noturēt salīdzinoši zemu parādu un labu reputāciju starptautiskos finanšu tirgos, par ko liecina tas, ka kredītreitingu aģentūras uztur Latvijas kredītreitingu nemainīgi augstā līmenī.

Jau ziņots, ka Valsts parāds pērn pieaudzis par 2,8 miljardiem eiro jeb 22,5% un sasniedzis 15,259 miljardus eiro, liecina Valsts kases apkopotie dati.

Pagājušā gada beigās valsts parāds bija 15 258 909 000 eiro, bet 2020. gada beigās valsts parāds bija 12 458 738 000 eiro.

Valsts ārējais parāds 2021. gada beigās bija 12,287 miljardi eiro, kas ir par 2,476 miljardiem eiro lielāks nekā 2020. gada beigās.

Savukārt valsts iekšējais parāds 2021.gada beigās bija 2,972 miljardi eiro, kas bija par 324,119 miljoniem eiro lielāks nekā 2020. gada beigās.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!