Vispār jau tas bija sen. Toreiz vēl bija elektromobiļi ar knapi pusotra simta sniedzamību, kad es pirmo reizi pārstāju baidīties. Taču Škoda man atgādināja šo sajūtu, dodoties tālākos izbraucienos nedēļas nogalē.
Vajadzēja vakarā aizskriet līdz Engurei. Starp citu, tur ir ļoti smuki. Un tur ir ļoti gardas bulciņas. Bet nākamajā dienā bija ieplānots brauciens uz Ventspili. Tas jau ir visai garš ceļš, ar ko jārēķinās iepriekš. Ar iekšdedzes auto jau bez bēdu – brauc tikai. Sliktākajā gadījumā tuvākais benzīntanks pa ceļam būs kādu 30 kilometru attālumā, ko var nobraukt ar "bākas tvaikiem" vien. Taču elektrība netvaiko. Un pa ceļam nemētājas. Tāpēc prasās pēc plānošanas.
Šim auto ir diezgan liela baterija – 80 kilovati. Reālos apstākļos tā sola ap četrsimt kilometru sniedzamību. Protams, ja visu laiku bauda paātrinājumu un brauc ar atvērtiem logiem un ieslēgtu sildītāju, šo kilometrāžu var būtiski saīsināt.
