Sākusies pirms četrām desmitgadēm, "Peugeot" modernā sporta ēra turpinās un joprojām liek skanēt franču ražotāja vārdam visā pasaulē.
"Peugeot" sacīkstēs sāka piedalīties 1895. gadā – tikai deviņus gadus pēc pirmā auto parādīšanās. Toreiz uz Parīze–Bordo–Parīze starta stājās trīs "Peugeot" spēkrati, lai trauktos pasaules pirmajās īstajās izturības sacensībās. 1178 km jeb 59 stundas 48 minūtes vēlāk Pols Keklēns šķērsoja finiša līniju, izcīnot uzvaru, un aizsāka vienu no visu laiku aizraujošākajiem autosporta stāstiem, kam 2022. gada jūnijā sāksies 127. sezona. Agrīno auto spējas izraisīja neviltotu apbrīnu, un nevienam vairs nebija šaubu, ka tiem pieder nākotne.
Vēlāk – 20. gadsimta pirmajā pusē – sportistiem pārvarot tuksnesi un Indianapolisas 500 jūdzes, "Peugeot" vārds sporta pasaulē skanēja tuvu un tālu, taču par "Peugeot" modernās sacīkšu ēras sākumu uzskatāms 1981. gada oktobris. Tieši tad pēc uzņēmuma ierosinājuma pasaules rallija čempionāta "Talbot" ekipāžas pilota Gaja Freklēna stūrmanis Žans Tods izveidoja PSA grupas sacīkšu departamentu – "Peugeot Talbot Sport".
Ierindas auto – pasaules sporta zvaigzne
Darbs ātri uzņēma apgriezienus, un 1984. gada Somijas rallijā Āri Vatanens ar B grupas "Peugeot 205 Turbo 16" izcīnīja pirmo uzvaru. Pirmajā pilnajā sezonā 1985. gadā "Peugeot" ieguva pasaules čempiona titulu ražotāju ieskaitē, bet Salonens plūca laurus starp braucējiem. 1986. gadā notikumi atkārtojās pēc tāda paša scenārija, vienīgi čempiona titulu pilotiem izcīnīja Juha Kankunens. Pilnpiedziņas auto 1,8 litru motors atkarībā no turbīnas spiediena attīstīja no 460 līdz 550 ZS pie 7600 apgriezieniem minūtē un 490 Nm griezes momentu.
Mazā auto lielo lomu pārņēma modelis "206", kura pasaules rallija kontā nonāca trīs ražotāju čempiona tituli un divas uzvaras braucēju ieskaitē (Markuss Gronholms uzvarēja 2000. un 2022. gadā).
Nākamo mazā "Peugeot" panākumu uzplaiksnījumu pasaule piedzīvoja 2015. gadā, un īpaši spilgti tas bija rallijkrosā. 2015. gada pasaules čempionātā "Peugeot" uzvarēja ražotāju ieskaitē; startējot "Peugeot Sport" oficiālā partnera statusā, "Team Peugeot-Hansen" bija labākā starp komandām; bet Timijs Hansens savām trofejām pievienoja vicečempiona kausu. 2019. gadā viņš "Team Hansen MJP" sastāvā ar "Peugeot 208" kļuva par pasaules čempionu.
"Jā, "Peugeot 207" sacīkšu versija "S2000" paspīdēja arī starptautiskajos mačos, pilotiem trīs gadus uzvarot "International Rally Challange". Bet tas nebija WRC līmenis, turklāt ielas "207" nebija šedevrs, un "Peugeot" vajadzēja pierādīt, ka viņi joprojām māk taisīt mazos auto. Ķirsis uz tortes būtu uzvara agrākajiem panākumiem atbilstošā mērogā. Pasaules čempionāts rallijkrosā, manuprāt, precīzi saskanēja ar skatītāju gaidām – sprinta formāts un zvaigžņots braucēju sastāvs izraisīja sprādzienveida interesi. Kurš gan neatceras Sebastjēna Lēba uzvaru Rīgā?! Piedevām "208 R2" rallija mašīna izcēlās arī vietējā mērogā, un šogad Eiropas čempionātā ar "208" startēs Jānis Baumanis. Es domāju, tas viss pirmās paaudzes 208. modeli publikas acīs padarījis daudz jauneklīgāku, un šis efekts ir jūtams joprojām," domā Normunds.
Starp Retbas ezeru un Paikspīkas virsotni
Dakaras rallija vēstures annālēs fiksēti daudzi ievērojami notikumi, un leģendāro tuksneša sacensību vēstures zelta lappusēs ir ierakstītas arī "Peugeot" uzvaras. Kad pēc traģiska negadījuma likvidēja rallija B grupu, "Peugeot 205 Turbo 16" tika pārbūvēts par "T16 Grand Raid" un pārcelts uz Dakaras ralliju. "GR" izpildījumā mašīna izrādījās tik spēcīga, ka tūlīt pat bija gatava cīnīties par uzvaru: 1987. gadā to ieguva Āri Vatanens, bet gadu vēlāk Juha Kankunens.
Taču tas bija tikai pusceļš uz triumfu četru gadu garumā. Līdztekus bija izstrādāts "405 T16". Tas bija uz tik tikko debitējušā ielas modeļa "405" bāzes radīts sacīkšu auto, kas bija mantojis lielu daļu "205 Turbo 16" tehnisko risinājumu, un Āri Vatanens ar to uzvarēja 1989. un 1990. gadā.
2009. gadā Dakaras rallijreids pārcēlās uz Dienvidameriku. Tā kā "Peugeot" ielas modeļu klāstā pirmo reizi parādījās krosoveri, ražotājs vēlējās nodemonstrēt, ka vēl kaut ko saprot no ātras bezceļa braukšanas, un tieši 25 gadus kopš pēdējās uzvaras Dakarā sacīkstēm pieteica "2008 DKR".
"Tā bija radikāli citāda tehnika – oglekļa šķiedras bagiji ar aizmugurējo piedziņu. Taču mašīnas iznāca pārāk šauras un augstas un viegli gāzās apkārt, tāpēc pirmajā piegājienā sniegums bija necils. Mašīnu pārprojektēja, un nu labāks bija pilnīgi viss – gan svara sadalījums, gan aerodinamika, gan balstiekārta, gan V6 dīzeļa jauda. 2016. gadā Misters Dakara jeb Stefans Peteransels finišā tuvāko konkurentu apsteidza par 34 minūtēm," atgādina Avotiņš.
Programma turpinājās 2017. gadā, kad komanda izmantoja jauno "3008 DKR". Tas bija pārāks par priekšteci, bet ekstra, ko piloti un stūrmaņi, iespējams, novērtēja visaugstāk, bija pirmais gaisa kondicionētājs "Peugeot" rallijreida mašīnā. Kas to zina, cik liels bija dzesēta gaisa iespaids, bet 30 gadus pēc "206 T16 GR" pirmās uzvaras uz pjedestāla bija tikai "Peugeot" braucēji: līdzās Peteranselam stāvēja otrās vietas ieguvējs Sebastjēns Lēbs un bronzas medaļnieks Sirils Deprē.
2018. gads bija pēdējais, kad "Peugeot" piedalījās Dakarā, taču tā nebija nekāda klusā aiziešana. Karloss Sainss ar "3008 DKR Maxi" kļuva par uzvarētāju, bet Peteransels finišēja ceturtais. 2,4 metrus platajai mašīnai bija 3000 mm riteņu bāze, trīs litru V6 dīzelis ar 340 ZS un 800 Nm, kā arī 400 litru degvielas tvertne.
Šie rezultāti ir padarījuši "Peugeot" par otru uzvarām bagātāko Dakaras rallija dalībnieku automobiļu klasē (pirmais ir "Mitsubishi").
Arī atgriešanās Paikspīkā dažus gadus agrāk nebija nekāda kautrīgā. Lai gan auto vizuāli sasaucās ar "208", faktiski tā bija īpaša megamašīna, kuras izstrādē bija piedalījušies "Peugeot" Lemānas eksperti. Tikai 875 kg smagā auto 3,2 litru V6 turbodzinējs attīstīja 875 ZS un grieza pilnpiedziņas transmisiju. Braucamais bija divus metrus plats un 1,3 metrus augsts, un tam bija riteņu diski no pirmās formulas. Ar šādiem parametriem tas 100 km/h sasniedza 1,8 sekundēs, bet 200 km/h – 4,8 sekundēs.
Deviņkārtējais pasaules rallija čempions Sebastjēns Lēbs 2013. gadā 20 kilometrus garo sacīkšu distanci ar finišu 4300 metrus virs jūras līmeņa pieveica astoņās minūtēs un 13,878 sekundēs ar vidējo ātrumu 145 km/h. Salīdzinājumam: Rīsa Millena rekords 2012. gadā bija deviņas minūtes un 46,164 sekundes.
"Projekta partneris "Red Bull" veidoja plašu publicitāti, un kāds varbūt domāja, ka tas ir kārtējais PR triks. Taču gaisā bija jūtama neviltota sajūsma, jo kombinācija, kurā ietilpa viena no pasaules bīstamākajām trasēm, otras vecākās sacensības Savienotajās Valstīs, viens no visu laiku labākajiem pilotiem un viena no visu laiku trakākajām Paikspīkas mašīnām, nozīmēja to, ka visi šie vīri iet uz visu banku. Likmes bija ļoti augstas," stāsta Normunds.
Lemānas stāsts turpinājumos
"Nebrīnīšos, ja daudzi jau būs aizmirsuši vai nekad nav zinājuši, ka "Peugeot" mašīnas piedalījās salonauto mačos Lielbritānijā, Vācijā, Dānijā, seriālā Āzijā. Tāpat šī marka ir saistīta pat ar pirmo formulu, kur no 1994. līdz 2000. gadam dažādām komandām piegādāja dzinējus. Tomēr nozīmīgumā nekas no tā nespēj mēroties ar dalību un panākumiem Lemānas 24 stundu maratonā," uzskata autosporta komentētājs.
"Peugeot" sāka darbu pie izturības sacīkšu prototipa 1988. gadā izskaņā, un par 905. modeli nosauktā auto debija notika 1990. gada pasaules sporta auto čempionāta ("World Sportscar Championship") priekšpēdējā posmā. Jau nākamajā sezonā "905" bija otrais, bet 1992. gadā – pirmais, turklāt ne tikai čempionātā, bet arī Lemānā. Savukārt 1993. gada Lemānā uz goda pjedestāla stāvēja tikai "Peugeot" ekipāžas. Mašīnai bija 3,5 litru V10 dzinējs ar 650 ZS jaudu pie 12 500 apgriezieniem minūtē.
2007. gadā, kad Eiropā valdīja dīzeļu bums, zīmols atgriezās Lemānā, taču iespaidīgs bolīds bija arī galvenajam konkurentam "Audi". "Peugeot 908" bija aprīkots ar 5,5 litru 100° V12 turbodīzeli, kas attīstīja vismaz 730 ZS un 1200 Nm, bet svēra 925 kg. Spēku samērs izrādījās ļoti līdzīgs, tāpēc 2007. gadā nācās samierināties ar 2. vietu, bet 2008. gadā ar 2. un 3. vietu. Toties 2009. gadā beidzot izdevās gūt virsroku, un "Peugeot" ekipāžas ieņēma divas pirmās pozīcijas.
Reaģējot uz globālajiem izaicinājumiem, Starptautiskā automobiļu federācija ir izveidojusi jaunu pasaules izturības sacīkšu jeb WEC klasi – "Le Mans Hypercar". Tā iecerēta kā LMP1 mantiniece, taču ar radikāli zemākām izmaksām. Saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem tie būs 1030 kg smagi auto ar hibrīda piedziņu un maksimums 500 kW jaudu. Jaunā klase jau ir izraisījusi lielu interesi, un potenciālo dalībnieku vidū izskanējis "Acura", "Alpine", "Audi", BMW, "Cadillac", "Ferrari", "Glickenhaus", "Porsche" un, protams, "Peugeot" vārds.
"Peugeot" ir palicis uzticīgs pats sev, un modelis "9X8" ir viens no intriģējošākajiem jaunās sugas pārstāvjiem. Tam ir korpuss bez aizmugurējā antispārna, 2,6 litru V6 dzinējs ar 680 ZS jaudu, priekšā uzstādīts 272 ZS elektromotors un 900 voltu akumulators.
"Vēsturiski ir veidojušās divas motorsporta nometnes. Vienā bija tādi uzņēmumi kā "Porsche" un "Ferrari", kuriem daļa produktu bija sporta auto ar ikdienas spēkratu atribūtiem. Tiem sacensības bija dabiska vide, kur attīstīt savus braucamos. "Peugeot" un citi masu ražotāji ir pavisam cits stāsts, jo to pamata produkcijai ar sportu tiešas saistības nav. Drīzāk te jārunā par īpašu mentalitāti un vēlmi būt tehniskās attīstības priekšgalā. "Peugeot" gadījumā var vien pabrīnīties par aktivitāšu spektru. Faktiski, kad vien ir notikusi plūkšanās par ko ievērības cienīgu, "Peugeot" ir bijis tur klāt un tā pa daļai ir joprojām. Turklāt, sākoties jaunajai izturības sacīkšu ērai, tehnisko atziņu pārnešana uz ielas mašīnām varētu būt efektīvāka un jēgpilnāka nekā jebkad agrāk," rezumē Normunds Avotiņš.
