Klimata pārmaiņas un to katastrofālo ietekmi mūsdienās noliedz vien retais. Lielākas un mazākas valstis iegulda līdzekļus, lai veicinātu alternatīvo enerģijas avotu attīstību, zaļāku saimniekošanu un lielākas rūpes par vidi. Tomēr arī privātā kapitāla mobilizācija ir svarīga. Ja investori turpinās ieguldīt fosilajos kurināmajos, tad klimata mērķus sasniegt būs grūti, norāda pētnieki. Tāpēc finanšu pasaulē aizvien biežāk tiek runāts par ilgtspējīgām investīcijām. Eiropas Savienībā to, kas ir ilgtspējīga investīcija, regulē Eiropas Komisijas noteikumi. Kāda šobrīd ir ilgtspējīgo investīciju loma pasaulē un kā investoram meklēt “zaļās” investīcijas, “Delfi Biznesam” stāstīja “Luminor” ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Tā vienkāršoti, skatoties no zemākā līmeņa, ilgtspējīgi ieguldījumi (ESG) ir tādi, kas nenodara pāri klimatam, sabiedrībai.
Ja mēs runājam tieši par ieguldījumiem, tad Eiropā ir salīdzinoši jauns regulējums, kurš nosaka, kas tad ir uzskatāms par ilgtspējīgu ieguldījumu. Tur ir divas kategorijas, lai to varētu uzskatīt par ilgtspējīgu. Tātad ir ieguldījumi, kas ņem vērā, jau minēto, ESG kritēriju. Šis ir tāds brīvāks formulējums. Tas nozīmē, ka ieguldījums vai produkts tiek veidots balstoties uz kaut kādiem kritējiem. Piemēram, izslēdzot naftas kompānijas no indeksa, vai neieguldot uzņēmumos, kas darbojas citās šaubīgās nozarēs, jau sanāk, ka produkts atbilst šiem principiem. Otrs līmenis, kas ir jau augstāks, ir ieguldījumi, kas veicina ilgtspēju. Proti, viņi pēc savas būtības veicina ilgtspēju, piemēram, palīdz samazināt izmešus.
Jāpiebilst, ka Eiropa ir vistālāk šajos jautājumos. Ja skatāmies globāli, ASV ir pāris soļus atpakaļ. Viņiem šīs tēmas ir mazāk populāras un arī regulējums vēl tikai tiek veidots.
Runājot par globālo situāciju un ASV, zinām, ka ASV ļoti spēcīgi iespaido globālos finanšu tirgus – vai tas, ka mēs Eiropā esam priekšā, kaut ko būtiski var ietekmēt, vai jāgaida, kamēr amerikāņi tiks līdz šim?
Reģionam vai valstij ir liela motivācija nodarboties ar to saukto “free-riding”, jo tas labums, ko mēs kā atsevišķs uzņēmums varam pienest globāli it kā ir mazs, bet, sevi neierobežojot ar sociālo atbildību, nastu varam nodot citiem. Piemēram, ja Ķīna atliek regulu ieviešanu, viņu nasta būs jānes pārējais pasaulei.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
