Zinātnieki jau vairākus gadu desmitus cītīgi pēta suņu uzvedību un specifiski šos aspektus – kas ir tie faktori, kas kādu cilvēku suņu acīs padara par "aprejamo objektu". Kā jau daļa būs nopratusi, te ir darīšana ar maņu, kas suņiem ir daudz izteiktāka nekā cilvēkiem – ožu.
Suņiem šī maņa ir izteikti jutīgāka nekā mums. Ar dažādām variācijām, bet caurmērā cilvēkiem ir ap pieciem sešiem miljoniem ožas receptoru un ap 350 funkcionālu gēnu, kas tos kodē. Suņiem, atkarībā no sugas, tie var būt no 125 līdz pat 300 miljoniem receptoru un ap 900 gēnu, kas tos regulē. Turklāt suņa ožas aparātam ir vēl daudz dažādu nianšu, kas to atšķir no cilvēka, piemēram, katras nāss spēja funkcionēt atsevišķi, lai ātrāk noteiktu smaržas avota virzienu.
Kopumā tiek uzskatīts, ka suņu oža ir no 10 līdz pat 100 tūkstošiem reižu jutīgāka par cilvēku ožu, turklāt suņi ne tikai var uztvert aromātus, kurus cilvēki tik mazā koncentrācijā nespētu saost, bet arī piešķir daudz niansētākas nozīmes šiem aromātiem. Ja cilvēki bieži aprobežosies ar to, vai aromāts ir patīkams vai nepatīkams, tad suņi daudz aktīvāk saista aromātus ar notikumiem un scenārijiem, un arī emocijām.
Žurnālā "Discover Magazine" atstāstīts kāds gadījums no grāmatas par suņu uzvedību – "The Other End of the Leash". Suņu trenere strādājusi ar vienu suni, kurš bijis ļoti draudzīgs pret vairumu apmeklētāju, bet dažiem atsevišķiem cilvēkiem uzbruka un koda. Šis gadījums rosināja interesi papētīt dziļāk, kas provocē suņa agresīvo uzvedību. Virspusēji nešķita, ka sunim nepatiktu konkrēta tipa cilvēki, piemēram, gara auguma vīrieši vai mazi bērni. Galu galā izdevās noskaidrot, ka kopīgais visiem ir aromāts – visi cilvēki, kuriem suns uzbruka, pirms tam bija ēduši picu, un suns picas aromātu spēja saost pat stundām ilgi pēc maltītes. Kucēna vecumā šim sunim bija izveidojusies negatīva asociācija ar picu. Varbūt picas piegādātājs kucēnam bija iespēris. Varbūt noticis kas cits, kas uz mūžu lika sasaistīt picas aromātu ar nepatīkamu pieredzi.
Suņu oža ir tik jutīga, ka tie burtiski var saost arī spēcīgas emocijas. Ja cilvēks ir nobijies, sviedriem izmainās aromāts. Un suņi tādējādi saprot, ka kāds ir nobijies. 2018. gadā publicētā pētījumā zinātnieki ievāca sviedru paraugus no cilvēkiem, kas skatījās vai nu komēdiju, vai šausmu filmu. Trešā bija kontroles grupa ar neitrāla aromāta sviedriem. Tad šos paraugus deva apošņāt šo cilvēku suņiem (visi bija vai nu Labradoras vai zeltainie retrīveri). Suņi, kuriem dots apošņāt "baiļu sviedru" paraugus, pēc tam izrādīja stresa pazīmes un daudz vairāk pievērsa uzmanību savam saimniekam.
Tāpat pētījumos arī novērots, ka suņi labi "nolasa" izmaiņas savu saimnieku mīmikā un žestos. Piemēram, suņi-kompanjoni cilvēkiem, kas cieš no smaga posttraumatiskā stresa sindroma, sajūtot izmaiņas saimnieka uzvedībā, bieži mēģina cītīgāk pievērsties saimniekam, lai aizgaiņātu uzmācīgas un destruktīvas domas, pirms tās pārņēmušas prātu.
Tāpēc tad, ja sunim kāds cilvēks vienkārši pēkšņi nepatīk, kaut parasti dzīvnieks pret citiem ir draudzīgs, tam, visticamāk, ir kāds iemesls, kuru saimnieks nepamana. Tā var būt negatīva asociācija ar kādu smaržu vai uzvedības nianses, kuras cilvēki "nenolasa".
