Otrdien, 9. augustā, Latvija iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) lūgumu atļaut iesaistīties trešās puses statusā starpvalstu lietā "Ukraina pret Krieviju (X)", portāls "Delfi" uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Lūgums pamatos ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 36. panta 2. punktu, kas noteic, ka taisnīgas tiesas spriešanas interesēs tiesas prezidents var uzaicināt jebkuru līgumslēdzēju pusi, kas nav kāda no pusēm attiecīgajā procesā, vai jebkuru ar lietu saistītu personu, kas nav iesnieguma autors, iesniegt rakstiskus komentārus vai piedalīties tiesas sēdēs.
Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Latvija, īstenojot savas konvencijas 36. panta 2. punktā ietvertās tiesības, lūdz atļauju ECT iesaistīties trešās puses statusā starpvalstu lietā.
Iepriekš Latvija ir iesaistījusies vairākās lietās, kurās tiek izskatīta personas sūdzība par iespējamiem konvencijas pārkāpumiem citā konvencijas dalībvalstī.
Ministrijā skaidro, ka starpvalstu lietas tiek iesniegtas saskaņā ar konvencijas 33. pantu, kas ļauj dalībvalstij iesniegt sūdzību ECT par iespējamiem citas konvencijas dalībvalsts izdarītajiem pārkāpumiem.
Starpvalstu sūdzības ir ārkārtas mehānisms, kas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, parasti situācijās, kad ir nopietnas bažas par sistemātiskiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā masveida cilvēktiesību pārkāpumiem bruņoto konfliktu laikā.
Lēmumu par atļauju Latvijai lietā iesaistīties trešās puses statusā pieņems ECT. Ja tiesa atļaus iesaistīties lietā, tad Latvijai būs tiesības iesniegt izvērstus apsvērumus par starpvalstu tiesvedības pamatā esošo konvencijas normu interpretāciju.
