Otrdien, 9. augustā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas (VM) sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību, portāls "Delfi" uzzināja VM.
Augstskolām rezidentūras vietu un speciālizācijas plānošana būs elastīgāka un ārstiem – labvēlīgāka, izmaiņas MK 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" raksturo ministrijā.
Grozījumi paredz, ka rezidentūras vietu skaita plānošanā tiek ņemta vērā augstskolu sniegtā informācija par plānoto medicīnas studiju absolventu skaitu kārtējā gadā. Uz rezidentūras vietām pretendē ne vien ārsti, kas absolvējuši studijas par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī medicīnas studiju absolventi, kuru apmācību pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, tāpēc rezidentūras vietu skaita noteikšanā paredzēts vērtēt kopējo, ne vien no valsts budžeta finansēto medicīnas studiju absolventu skaitu. Tāpat tiks ņemts vērā arī ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc rezidentiem dažādās speciālitātēs.
Tāpat MK noteikumos veiktas izmaiņas arī attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā. Noteikts, ka pēc rezidentūras programmas pabeigšanas atstrāde veicama trīs gadus piecu gadu periodā (periodu pagarinās, ja persona saņem maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu). Līdz šim bija noteikts, ka atstrāde jāveic turpmākajos trīs gados pēc rezidentūras pabeigšanas.
Tāpat noteikumos precizēts, ka atstrādes laiku summē, ja ir darbs specialitātē un papildus tiek veikts pasniedzēja darbs augstskolā vai zinātniskais darbs. Elastīgāki padarīti arī finanšu saistību izpildes nosacījumi, ja persona ir mainījusi rezidentūras programmu un pēc tās apguves veic atstrādi atbilstoši nosacījumiem.
Šogad maksas rezidentiem valsts sāk maksāt atalgojumu, tāpēc noteikumu projektā atrunāta kārtība maksas rezidentūras plānošanai augstskolās. Plānotās maksas vietas būs jāsaskaņo ar Veselības ministriju un augstskolām būs jāsniedz garantija maksas rezidentu atalgojuma nodrošināšanai.
Grozījumi paredz precizēt 30% reģionālās piemaksas izmaksu rezidentiem. Noteikts, ka 30% piemaksu aprēķinās atbilstoši nostrādātajam darba apjomam attiecīgajā mēnesī reģionā, tādējādi piemaksas saņemšanas nosacījumus padarot līdzsvarotākus visiem rezidentiem.
VM atgādina, ka šā gada budžetā pirmo reizi atvēlēts finansējums – 5,6 miljoni eiro, lai visiem maksas rezidentiem nodrošinātu atalgojumu tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem. Tāpat šogad palielinātas valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits par 30 vietām, novirzot tam papildu 266 000 eiro.
"Šogad esam pielikuši punktu gadiem neatrisinātai problēmai – topošo ārstu-speciālistu neapmaksātajam darbam rezidentūras laikā. Turpmāk arī maksas rezidentiem būs gan alga, gan sociālās garantijas. Rezidentūru organizēsim elastīgāk un jaunajiem ārstiem labvēlīgāk, jo lielā mērā tieši jauno speciālistu rokās ir veidot cilvēcīgu un mūsdienīgu veselības aprūpes sistēmu. Vienlaikus esam atvieglojuši un vērtējam tā dēvētās atstrādes prasības efektivitāti. Ārsti rūpējas par mums, mums jāparūpējas par viņiem," norādījis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Aigars Pētersons atzīmējis: "Lai nodrošinātu kvalitatīvu rezidentu izglītību, ir nepieciešama sadarbība. Tā ir sadarbība starp universitātēm un veselības aprūpes iestādēm, starp universitāšu slimnīcām un reģionālajām ārstniecības iestādēm, kā arī sadarbība starp rezidentūras plānotājiem un profesionālajām asociācijām. Ļoti būtisks lēmumu pieņemšanas procesā ir pašu rezidentu un jauno ārstu viedoklis. Uzskatām, ka Veselības ministrijas izstrādātie rezidentūras noteikumi ir balstīti uz konstruktīvu sadarbību starp visām procesā iesaistītajām pusēm."
"Izstrādātie MK noteikumu grozījumi ir solis pretī sakārtotai rezidentūras vietu plānošanai, paredzēs papildu motivāciju darbam reģionālajās slimnīcās, kā arī ir skaidrs signāls tam, ka mēs, beidzot, varam doties prom no jauno ārstu bezmaksas darba. Kopumā šo varētu saukt par pirmo grozījumu sadaļu, kurā ir rasts kompromiss, bet ar šo darbs pie rezidentūras procesa sakārtošanas nebeidzas," uzsvēris Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
