Hārtlijs pazīstams gan ar mākslas darbiem, ko nēsājusi Lady Gaga, gan ar padziļināto interesi par Pirmā pasaules kara artefaktu pētniecību. Papildus keramikas darbiem Hārtlija māksla ieņem arī digitālās fotogrāfijas, digitālo rokdarbu, instalāciju, bioaudu kompozīcijas un citas formas, vēsta izstāžu rīkotāji.
Izstāde "Foetālais valdzinājums" (Foetal Attraction), kuras atklāšana Anatomijas muzejā noritēs trešdien, 17. augustā, pulksten 19 un kura apmeklētājiem būs pieejama no 18. augusta līdz 2023. gada 26. janvārim, ir keramikas darbu sērija, kas veidota īpaši muzejam.
Apspēlējot tēzi – ikkatra cilvēka ķermenis ir atšķirīgs un identiskas atkārtošanās teju nepastāv – mākslinieks īpaši Anatomijas muzejam radījis keramikas darbu sēriju "Foetey Boys".
Daži darbi ir tīri vizuāla reakcija uz kādu anatomisko eksponātu vai tā pasniegšanas veidu, savukārt citi balstās uz ārējām atsaucēm, ko provocē muzeja ekspozīcija. Izstādē būs skatāma arī rotaļīga interpretācija par Leonardo da Vinči ikonisko skici Vitrūvija cilvēks un citi darbi, kuros rodama virkne literāru atsauču.
Īpaši iedvesmojoša loma Padija reakcijās ir amerikāņu autores Katerīnas Danas (Dunn) 1989. gada romānam “Geek Love”, kas ir mūsdienīga Brāļu Grimmu pasaka par ceļojošu karnevālu. Intervenci caurvij atsauces uz latviešu un jorkšīriešu lietotām frāzēm, kurās pieminēta miesa, ķermeniski dziesmu nosaukumi un veltījumi reāli eksistējušiem 20. gadsimta karnevāla izpildītājiem.
Vairāki desmiti mākslas darbu, kas atceļojuši no mākslinieka darbnīcas Skotijā, tiks integrēti muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, veidojot neparastu saspēli ar muzeja eksponātiem. Plašāk lasāms RSU Anatomijas muzeja mājaslapā.
Savukārt izstāde "Dzīvības cena" (The Cost of Life) tiks atklāta ceturtdien, 18. augustā, pulksten 17.00 Latvijas Mākslas akadēmijā, un apmeklētājiem būs pieejama no 19. augusta līdz 29. septembrim. Izstāde uz Rīgu atceļojusi no Bāzeles, un tā radīta, atzīmējot Šveices farmācijas uzņēmuma 125 gadu jubileju.
Mākslinieka darbi tverami kā komentārs gan par medicīnas sasniegumiem cilvēces progresam, gan par reizēm pretrunīgajām šo sasniegumu sekām. Hārtlijam allaž piemitis pacientcentrēts skats – viņu interesē slimnieka sajūtas par savu ķermeni slimības laikā. Izstādītajos darbos mākslinieks tvēris saikni starp dzīvību un nāvi, veselību un slimību, kontroli un bezpalīdzību, ko sarunās 25 gadu garumā viņam aprakstījuši gan slimnieki, gan ārsti. Izstādi veido spēcīgi darbi, sākot no Pirmā pasaules kara simbola – magones – atveidojuma, izmantojot zirga astrus un jēra sirds audus, līdz prozaka, viagras un stetoskopa detaļu kaklarotas, ilustrējot pašdiagnostikas un pašārstēšanās iespējas, ko cilvēcei pavēris tīmeklis.
Plašāk par izstādītajiem darbiem lasāms starptautiskā mērogā slavu guvušā grāmatu mākslinieka un grafiskā dizainera Alekseja Muraško radītajā katalogā, kas nopērkams RSU Anatomijas muzejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
