Ar 180 eiro kabatā šobrīd Āfrikas valstī Gabonā tiesu gaida Latvijas pilsonis Daniels Vēzis. Viņš kopā ar savu draudzeni Māru šogad janvārī devās motobraucienā. Mērķis bija apskatīt 35 valstis, un tam par godu tika pat izveidots "YouTube" un "Instagram" konts, kur visu dokumentēt. Pāris plānoja augusta izskaņā Daniela 28. dzimšanas dienu svinēt Angolā, taču ceļojums aprāvies pusē, jo viņš ar motociklu Gabonā uz ielas nāvējoši nobrauca sievieti. Māra par notikušo vēstīja sociālajos tīklos, lūdzot saziedot 3000 eiro mirušās kundzes bērēm, un sākās tracis: ko, tie pornoaktieri prasa naudu... Intervijā "Delfi" Māra stāsta par notikušo traģēdiju, par savu dzīvi, kā arī par darbu pornoindustrijā.
Notikumi ved uz 5. augustu, kad pulksten 16 Kango pilsētiņā Gabonā Daniela vadītais motocikls ar Māru aizmugurē notrieca sievieti. Viņu veda uz 90 km tālāk esošo militāro slimnīcu Libervillā, kur sievieti atzina par mirušu. Daniels un Māra nonāca policijā, un pēc divām nedēļām notiks tiesa. Lai gan abi ir Latvijas pilsoņi, mīlētāji jau trīs gadus dzīvo Spānijā, un Latvijas puse īsti nevar saviem pilsoņiem palīdzēt – Ārlietu ministrija piedāvājusi aviobiļetes atpakaļceļam, taču viņiem jāsagaida tiesa.
"Ir grūti, ir smagi, un liekas, ka esam pavisam vieni šajā lietā," portālam "Delfi" saka 24 gadus vecā latviete. Lielu rezonansi radīja tas, ka Māra un Daniels nodarbojas ar amatierporno satura ražošanu. Tiesa, viņu "PornHub" profils dzimtenē nav pieejams, un par sava lēmuma pareizību viņa pārliecinājās arī nupat: latviešiem pret pornoindustrijas darboņiem ir nievājoša attieksme.
Vai ir zināms, kas Danielam draud pēc Gabonas likumiem?
Par to viss ir miglā tīts. Visi saka: neuztraucies, tas bija nelaimes gadījums, būs OK, būsi brīvs. Mēs dabūjām ziedojumus no Nigērijas baikeriem, tie kopumā nosedza izdevumus par kundzes bērēm. Mēs izvilkām visu no saviem kontiem. Viņas ģimene it kā grib, lai Daniels nestātos tiesas priekšā, tāpēc nav skaidrs, kāpēc tas [nelaimes gadījums] tiek virzīts uz tiesu. Nav skaidrības ne par ko, visa informācija šķiet maldinoša. Tas, ka šeit cilvēki komunicē tikai franču valodā, arī necik nepalīdz. Internetā atrodamā informācija saka vienu, bet uz vietas viss ir citādi.
Mēs abi uzskatām, ka draud cietumsods, jo paši, lasot likumus internetā, redzējām, ka "nelaimes gadījums" sodāms ar vienu līdz pieciem gadiem. Bet likumsargi šeit nespēj mūs paši pilnīgi informēt par to – saka, ka viss būs kārtībā un sods nedraud. Tas bija nelaimes gadījums. Ar tīšu prātu nebraucam pāri un netriecam nost pat ķirzakas un vardes, kur nu vēl cilvēku. Viens no slimnīcas darbiniekiem Danielam pateica, ka viņa bija alkohola reibumā. Vai tas ir iekļauts dokumentos, man nav ne jausmas.
Vai esat vērsušies pēc palīdzības Latvijas varas iestādēs?
Latvijas Ārlietu ministrija neko šeit nevar iesākt. Vienīgais, kā palīdzēts, – sakontaktēt ar Spānijas vēstniekiem šeit. Diemžēl Latvijai ir tikai viena vēstniecība Āfrikā – Ēģiptē. Vienīgā palīdzība, ko viņi var sniegt, ir lidmašīnas biļete atpakaļ uz Latviju, kur gan nedzīvojam jau trīs gadus. Nevaram arī to izmantot, jo ir aizliegts pamest valsti.
Jautājām, vai ir iespēja atbalstīt mūs finanšu ziņā, jo esam palikuši ar 180 eiro kabatā, ar ko jādzīvo šīs divas nedēļas, kuras mums obligāti jāpaliek šeit. Atbilde uz to bija negatīva, diemžēl tas neesot viņu spēkos. Nezinu, cik griboši palīdzēt viņi ir. Šķietami Latvijas pasei nav nekāda spēka.
Vai jums ir sajūta, ka Gabonas likumsargi gaida no jums kukuli?
Ir sajūta, bet nekas nav sacīts tieši.
