"Izraušanās no ikdienas draugu pulciņā jeb džeku nedēļa idejiski sākās jau pirms gadiem pieciem, kad kopā izgājām Santjago ceļu – 380 kilometru deviņās dienās. Tam sekoja kabrioletu brauciens – par lētu naudu nopirkām kabrioletu, ar fūri to aizsūtījām uz Florenci un divas nedēļas bez konkrēta plāna ar to braucām atpakaļ uz Latviju. Citugad "Vespa" braucienā apceļojām Latgali, vēl bija ceļojums zirgu pajūgā uz Baltkrievijas robežu," atminas viens no brauciena iniciatoriem, SIA "Baltik Elektro" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.
Auto ar tehnisko apskati par 800 eiro? Mierīgi!
Nākamais noteikums bija nestāstīt pārējām komandām par iegādātajiem spēkratiem, līdz visi satikās pie Edgara Ādažos un posās startam. "Maršrutus mums palīdzēja izstrādāt autofoto orientēšanās entuziasti Elmārs un Inese Bieles. Tepat fotogalerijā varat tos novērtēt un varbūt pat sekot mūsu pēdās – izbraukt skaistos Latvijas ceļus ārpus galvenajām maģistrālēm. Garantēju, ka atklāsiet sev daudz jauna, vispirms jau to, cik skaista, lielākoties arī sakopta, saimnieciska un viesmīlīga ir mūsu zeme!
Vidzemes labās "grantenes" un Kurzemes "veļas dēļi"
Pirmās dienas brauciens sākās Ādažos un beidzās Tērvetē, kur gadījās neliels kuriozs, jo apmaksātā naktsmītne bija tāds astoņdesmito vai deviņdesmito gadu pēc pelējuma smakojošs relikts, ka nudien nemudināja palikt un atpūsties. Bet viss atrisinājās, piedzīvojumu meklētāji improvizēja, sarunājot naktsmājas alus darītavā "Zoltners". "Ja tik bēdīgā vietā, kā sākotnēji pasūtītā, kas "Booking.com" pat bija novērtēta ar 8,3 punktiem, man iepriekš pat nebija gadījies būt, tad par "Zoltneru" mums visiem ir lieliskas atmiņas! Iesakām arī citiem."
Grants ceļu kvalitāte visumā bijusi laba – tomēr tikai Zemgalē un Vidzemē, kamēr Kurzemes ceļi lika vilties, ceļi bija kā "veļas dēlis" – grambaini un bedraini. "Zīmīgi, ka sliktie ceļi sākās, tieši pārbraucot pāri Liepājas šosejai un satiekot "lecīgos" kurzemniekus. Pats esmu no Liepājas, tāpēc uz daudz ko skatos citādi, bet attieksmes maiņa bija jūtama, lai arī satikām arī laipnus un atsaucīgus ļaudis."
Daba pilnbriedā un viesmīlīgā Pelču muiža
"Pa šiem Vidzemes, Zemgales un Kurzemes lauku ceļiem nekad mūžā nebiju braucis un diez vai kādreiz braukšu, bet piedzīvojums bija ļoti skaists. Laikapstākļi lutināja, brīžiem pat ilgojāmies pēc kādas lietus gāzes, kas mazinātu putekļus. Daba nobriedusi, vērojām iespaidīgo ražas novākšanas procesu ar modernu tehniku. Salīdzinot ar Latgali kādā no iepriekšējiem gadiem, kur redzējām daudz pussabrukušu māju, daudzviet bija spokaina pamestības sajūta, Zemgalē un Vidzemē, tieši pretēji, valdīja liela rosība, mājas sakoptas, cilvēki – draudzīgi. Patīkami, ka maizīte mums būs, tad viss būs kārtībā!" dažādos novados novēroto apkopo Edgars.
Otro nakti "šrotu brauciena" komandas pavadīja Kuldīgā. "Īpaši paliks atmiņā Pelču muiža pie Kuldīgas, pagasta pārstāvis sagādāja mums veselu ekskursiju pa muižas kompleksu, kurā šobrīd ietilpst skola bērniem ar īpašām vajadzībām. Skolotājas bija ļoti draudzīgas un atsaucīgas, šī viesošanās bija jauka."
Tālāk ceļš veda pa arvien sliktākiem grants ceļiem, garām plaukstošām saimniecībām un arī pamestām baznīcām līdz burvīgajai Pāvilostai, kas joprojām ir īsta miera osta.
"Ļoti svarīgi saprast, ka katram vajadzīgs savs laiks, savs piedzīvojums ar draugiem kaut vai vienreiz gadā. Vēlāk to samontēsim kā filmu, lai vēlāk visiem būtu ko atcerēties! Un vēl – ikviens var ko līdzīgu atļauties, jo izmaksas, neņemot vērā degvielu, bija vien aptuveni 150 eiro. Nesalīdzināmi lētāk par ārzemju ceļojumu, bet sajūtas, iespējams, pat labākas nekā vienā otrā Turcijas vai citas valsts kūrortā. Mēs pirkām "štrotiniekus", bet tas vairāk bija izklaidei, lai padarītu braucienu jautrāku," ļauties ceļojuma priekam ikvienu mudina Edgars Bergholcs.
