Lielas idejas, muļķi un banāni - ceļš uz 5. Saeimu
Raivis Spalvēns Delfi žurnālists
Pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1990. gadā un faktiskas atjaunošanas 1991. gadā centrālie jautājumi politikas dienaskārtībā bija Satversmes atjaunošana, padomju armijas izvešana un atgriešanās Rietumu valstu saimē. Atgūtās neatkarības pirmie gadi ir raksturojami kā juku laiks, jo valsti nācās būvēt no jauna ekonomiski sarežģītos apstākļos. Svarīgs atskaites punkts virzībā uz valsts lielajiem stratēģiskajiem mērķiem ir 1993. gadā notikušās 5. Saeimas vēlēšanas, kurās tauta izvēlējās savus priekšstāvjus no dažādām partijām ar atšķirīgu redzējumu par Latvijas nākotni.
2023. gadā apritēs 30 gadi kopš atjaunotajā Latvijā tiek rīkotas Saeimas vēlēšanas, tāpēc portāls "Delfi" sniedz atskatu uz 30 gadus seniem notikumiem politikā, kas savā ziņā iezīmē sākuma punktu valstij, kurā dzīvojam; atcerēsimies to laiku partiju vēlmes, solījumus, vērtības un vīziju par neatkarību atguvušas valsts turpmāko ceļu. Iespējams, tas labāk ļaus ieraudzīt - kas no tā visa ticis īstenots un kas, tāpat kā pirms 30 gadiem, ir darāmo darbu sarakstā.
Grupas "Helsinki 86" veidotais pretpadomju plakāts, kurā attēlots Lāčplēsis un uzraksts "Nost okupāciju". Foto: Uldis Pāže, Saeimas fotokrājums
Straujiem soļiem uz neatkarību
Stāstā par Latvijas valsts atjaunošanu un centieniem pašiem lemt savu likteni liela loma ir notikumiem Atmodas laikā, kā arī svarīgs atskaites punkts ir 1990. gada 18. martā notikušās Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, bet Latvijas Komunistiskā partija būtībā cieta sakāvi. Šīs LPSR Augstākās padomes vēlēšanas bija pirmās, kas notika, ievērojot demokrātijas principus.

Latvijas PSR Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Gunārs Blūms Augstākās padomes pirmās sesijas pirmajā sēdē 1990. gada 3. maijā:

"Šīs ir nozīmīgas dienas visai mūsu tautai. Šodien pirmo reizi visā pēckara vēsturē savā pirmajā sesijā kopā ir pulcējušies patiesi demokrātiskās vēlēšanās ievēlēti tautas pārstāvji. [..] Paies laiks, un vēsturnieki izsvērs, ko devis šis atjaunotnes laiks Latvijai. Laiks, kurā mēs dzīvojam, ir ne vien neparasti bagāts, bet arī sarežģīts, jo ik diena, pat stunda izvirza problēmas un jautājumus, kurus nepieciešams risināt. Un tieši jūs, deputāti, būsit tie, no kuriem tauta gaidīs šo problēmu risinājumu, kuri pieņems visai republikai nozīmīgus likumus un lēmumus."
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas atbalstītāji pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēkas,
1990. gada 4. maijs.
Nākamajā dienā, 4. maijā, Augstākās padomes deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", tādējādi pasludinot 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas atjaunošanu. Tiesa, deklarācija paredzēja Latvijas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas noslēgtos ar 5. Saeimas sanākšanu.

Savukārt 7. maijā Augstākā padome Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja amatā iecēla Ivaru Godmani, kura uzdevums līdz 5. Saeimas sasaukumam bija veikt virkni apjomīgu un sarežģītu reformu, turklāt Godmaņa valdība savā 113 lappušu garajā deklarācijā būtībā ieliek pamatus tiem valsts attīstības virzieniem, kas saglabās aktualitāti arī turpmākajos Saeimas sasaukumos un Ministru kabinetos.

"4. maijs formāli ir tas brīdis, kad varam sākt runāt par atjaunotās Latvijas politiku. No tā brīža viss sākās. Tas ir lielais pavērsiena punkts, kad paradigma mainās principiāli. Mēs definējam, ko mēs vēlamies. Tas ir pavērsiena punkts gan politiski, gan juridiski, kam likumsakarīgi seko 1993. gada Saeimas vēlēšanas, kad tiek "apcirstas astes" un pilnīgi pēc jauniem noteikumiem notiek spēle."
Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes profesors politoloģijā
Gatavošanās 5. Saeimas vēlēšanām
1992. gada 20. oktobrī Augstākā Padome pieņēma likumu "Par 5. Saeimas vēlēšanām", kura pamatā bija 1922. gada 9. jūnija likums par Saeimas vēlēšanām. Minētais likums noteica, ka vēlēšanu tiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 18 gadiem, savukārt Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu.

5. Saeimas vēlēšanām Latvija tika sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits tika noteikts proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam, tādējādi 5. Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu vietu – 26 – tika paredzētas Vidzemes vēlēšanu apgabalā, Rīgas vēlēšanu apgabalā - 24 deputātu vietas, Latgales vēlēšanu apgabalā – 20, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 16, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 14. Tā laika vēlēšanu likums paredzēja, ka viens un tas pats kandidāts varēja būt viena nosaukuma kandidātu sarakstos vairākos vēlēšanu apgabalos, piemēram, par "Tēvzemei un brīvībai" kandidātu Māri Grīnblatu vai no "Latvijas Ceļa" kandidējušo Anatoliju Gorbunovu varēja balstot visos vēlēšanu apgabalos.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēka (tagad Latvijas Republikas Saeima). Foto: Uldis Pāže, Saeimas fotokrājums
Tiesa, par kandidātu varēja pieteikt ikvienu Latvijas pilsoni, lai arī viņš nedzīvoja vēlēšanu apgabalā, kurā pieteikts par kandidātu, ja viņš Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) noteiktajā kārtībā bija parakstījis paziņojumu, ka nav bijis vai šobrīd nav PSRS, LPSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas (PSRS tiesību mantinieces) un citu valstu drošības dienesta vai armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieks, kā arī šo iestāžu aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Šo paziņojumu pievienoja kandidātu sarakstam.

Lai politiskais spēks varētu iesniegt savu deputātu kandidātu sarakstu CVK, tam bija jāuzrāda bankas kvīts vai tās noraksts, apliecinot, ka politiskais spēks bankā iemaksājis drošības naudu 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. Vēlēšanu izsludināšanas dienā minimālā mēnešalga valstī bija 7,5 lati (aptuveni 11 eiro), tādējādi partijai par saraksta iesniegšanu CVK bija jāsamaksā 375 lati (aptuveni 534 eiro). Mūsdienās kandidātu saraksta reģistrēšana CVK izmaksā 1400 eiro. Ja joprojām būtu spēkā prasība, ka saraksta reģistrēšanai CVK jāiemaksā drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu apmērā, šajos laikos partijām nāktos šķirties no 25 000 eiro.
Partiju solījumi un vēlmes
5. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gadā divas dienas – 5. un 6. jūnijā. Kopumā tajās kandidēja 23 spēki, savā starpā sacenšoties par 100 deputātu vietām. Bet, lai iegūtu vēlētāju simpātijas, partijām līdz vēlēšanām nācās informēt un skaidrot savu redzējumu par to, kādai īsti jābūt neatkarīgai Latvijai. Viena no iespējām uzzināt partiju piedāvājumu bija to publiskotās 4000 zīmju programmas, kas tika publicētas arī tā laika laikrakstos.

Izpētot visu 23 partiju programmas, jāsecina, ka to piedāvājumā un solījumos ir daudz kopīga, piemēram, Satversmes atjaunošana, pilsonības jautājums, padomju armijas izvešana, lauksaimniecības nozares glābšana, cīņa pret noziedzību, politiska un ekonomiska virzība uz Eiropu un Rietumiem, atkarības mazināšana no Krievijas energoresursiem utt. Tiesa, tikai reta partija savā 4000 zīmju programmā ietvertos darbus min kā solījumus, bet tie drīzāk tiek minēti vēlējuma, apgalvojuma vai ieteikuma formā.

Zemāk apkopots īss ieskats visu 5. Saeimas vēlēšanās kandidējušo partiju programmās, izceļo katra politiskā spēka ideju savdabību vai gluži pretēji – līdzību ar konkurentiem.
"Tēvzemei un Brīvībai"
- Atjaunot Satversmi
- Atjaunojot Latvijas kultūrainavu
- Izvest okupācijas armiju
- Aizsargājot Latvijas tirgū zemniecības saražoto
- Stiprināt ģimeni kā valsts pamatu
- Ciņa pret organizēto noziedzību
- Masu informācijas līdzekļu neatkarība
- Veicināt indivīda brīvību
- Latviskās un kristīgās morāles atjaunošanos
- Latvijas pakāpeniska iekļaušanās Eiropā
"Mūsu Zeme"
- PSRS republiku pilsoņu repatriācija
- Sekmēt izbraukušo latviešu atgriešanos dzimtenē
- Vienlīdzīgas tiesības Latvijas pilsoņu nacionālajām minoritātēm
- Valstij jāveicina kristīgo konfesiju attīstība
- Ekonomikas politikā atjaunot Ulmaņlaiku principus
- Izvērst kopuzņēmumu veidošanu ar ārzemju partneriem
- Zeme to rokās, kas paši zemi apstrādā
- Lielāks atbalsts mazturīgajiem un pensionāriem
- Ciešāk sadarboties ar Igauniju un Lietuvu
- Radīt fondus kultūras un mākslas atbalstīšanai
Latvijas Liberāla partija
- Tiesiskais stāvoklis tāds, kāds tas bija pirms okupācijas
- Atbrīvot cilvēku no pārvaldes institūciju aizbildniecības
- Valsts iestādēm jākalpo cilvēkam un personībai
- Padomisko likumu un institūciju ātra likvidācija
- Jāatjauno no valdības neatkarīga tiesa
- Tūlītēja padomiskas akadēmiskās un skolu sistēmas likvidācija
- Nodokļi nedrīkst pārsniegt 20% no iedzīvotāju ienākumiem
- Tautsaimniecība pilnīgi jānodod uzņēmēju, tirgotāju un zemnieku rokās
- Tautsaimniecības stratēģiskie jautājumi jāuztic zinātniekiem
- Ieiešana pasaules apritē jārealizē caur Eiropu
Latvijas Zemnieku Savienība
- Apslāpēt kukuļņemšanu un noziedzību
- Atjaunot katra cilvēka ticību sev, savam kaimiņam, valstij
- Mūsu Latvija ir Jāņa Čakstes un Kārļa Ulmaņa Latvija
- Modernas ražotnes lauku ciematos un mazpilsētās
- Nodokļiem jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu attīstība
- Latvijas likumiem jāatbilst Eiropas kopienas valstu paraugam
- Steidzama okupācijas armijas izvešana
- Jāatjauno privātīpašums
- Lai latviešu sētā sievietei pieder klēts atslēgas, saimes cieņa, vīra gādība un aizstāvība
- Sabiedrībai izdevīgi, ja bērnus audzina vectēvs un vecāmāte lauku mājās
Konservatīvie un Zemnieki
- Atjaunot Latvijas Republikas tiesisko pēctecību
- Samazināt valsts pārvaldes aparātu
- Samazināt nodokļus
- Aizsargāt pensionāru un invalīdu tiesības
- Uzlabot medicīnisko aprūpi
- Palielināt budžetu izglītībai, zinātnei un kultūrai
- Labvēlīgi apstākļi baznīcu un reliģisko apvienību darbībai
- Atjaunot Latvijas Republikas tiesu sistēmu
- Neveidot dārgu armiju pēc lielvalstu parauga
- Veicināt iekļaušanos Eiropas kopienā
Republikas Platforma
- Republika atjaunojama atbilstoši 1922. gada Satversmei
- Satversme papildināma ar likumu par cilvēka tiesībām
- Jābūt iespējai vēlētājiem atsaukt ikvienu deputātus
- Reizi gadā tautas nobalsošana par svarīgiem jautājumiem
- Latvijai jākļūst patiesi latviskai
- Līdzsvarota attiecību veidošana ar Rietumiem un Austrumiem
- Valsts subsidē un dotē lauksaimniecību
- Uzņēmuma produkcijas piespiedu ūtrupe par aizkavētu darba algas izmaksu
- Reliģisko konfesiju līdzdalība visās dzīves jomās
- Jāveicina adopcija
Liberālā Alianse
- Mazturīgo integrēšana sabiedrības normālajā attīstībā nedrīkst būt slogs valsts finansēm
- Personas ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem nedrīkst tikt izstumtas no sabiedrības
- Jāpārvar jauniešu atsvešināšanās no sabiedrības
- Visiem jādod vienādas starta iespējas pašu veidotai dzīvei
- Indivīda prioritāte pār valsts interesēm
- Valsts aizstāv visu iedzīvotāju tiesības neatkarīgi no tautības
- Jārespektē fakts, ka indivīds ir apveltīts ar veselo saprātu un brīvo gribu
- Varas dalīšana starp likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu
- Par svarīgiem jautājumiem jārīko referendums
- Samazināt valsts aparātu
Latvijas Tautas Fronte
- Atjaunosim demokrātisko un latvisko 1918. gada 18.novembrī proklamēto Latvijas valsti
- Okupācijas karaspēka pilnīga izvešana līdz 1994. gadam un okupācijas nodarīto zaudējumu kompensācija
- Atdosim nelikumīgi atņemtos īpašumus
- Visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošināsim nacionālās identitātes brīvību un citas starptautiski atzītās cilvēktiesības
- Likvidēsim korupciju un organizēto noziedzību
- Stiprināsim saites ar Lietuvu un Igauniju, veidosim stabilas attiecības ar Ziemeļeiropu, Eiropas Kopienu
- Latviskās un kristīgās ētikas atgriešanās politikā, ekonomikā un sadzīvē
- Privatizāciju virzīsim tautas interesēs
- Garantēsim visiem pieejamu nepieciešamo medicīnisko aprūpi, ekonomiski atbalstīsim jaunās mātes un vairākbērnu ģimenes
- Garantēsim starptautiskajām konvencijām atbilstošu bērnu aizsardzību un sievietes līdztiesību
Zaļais saraksts
- Jāveicina videi draudzīgi alternatīvas lauksaimniecības veidi un zeme lauku apvidos tikai pilsoņu īpašumā
- Pamatprincips – maksā piesārņotājs un dabas resursu izmantotājs
- Nav pieļaujamas augsta riska pakāpes energoietaises, it īpaši AES
- Valsts enerģētiskas stratēģija balstāma uz enerģiju taupošām tehnoloģijām, alternatīvo un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu
- Nākotne ir ekonomiskiem un videi draudzīgiem transportlīdzekļiem
- Nodokļu atvieglojumi labdarībai
- Latvijā dominējošam jābūt latviskam dzīvesveidam un jāveic derusifikācija
- Panākama faktiska sievietes līdztiesība
- Parlamentam pakļauta zemessardze galvenā aizsardzības struktūra, bet perspektīvā profesionāla armija
- Ārzemju investīcijas nedrīkst pārtapt ārvalstu kapitāla nekontrolētā invāzijā
Neatkarīgo Savienība
- Nodrošināt latviešiem saimnieka statusu savā zemē
- Latviju pārvērst par zemi bez trūkumcietējiem, kur labklājība, darbs un maize ir visiem
- Latvijas zemi nodot mūžīgā lietošanā zemniekiem
- Valsts saimniecības politikas ievirzīšana Ulmaņlaiku Latvijas gultnē
- Valstī jārada sabiedrības vidusslānis
- Izvērst nesaudzīgu ciņu pret korupciju un noziedzību
- Ieviest ienākumu deklarācijas
- Nepieļaut citu valstu iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un novērst Starptautiskā valūtas fonda negatīvo ietekmi uz valsts saimniecību
- Valsts institūcijām garantēt lauku ražojumu iepirkšanu
- Apturēt privatizāciju līdz brīdim, kamēr vairs netiks pieļauta valsts kapitāla izlaupīšanu
Latvijas Nacionālā Neatkarības kustība
- Latviešiem un līviem ir tiesības un pienākums Dieva priekšā pastāvēt un īstenot savus centienus saskaņā ar savu dzīvesziņu
- Mazāk ierēdņu krēslu, vairāk labklājības
- Korupcijas un noziedzības nesaudzīga izskaušana
- Preses brīvība
- Garantijas lietišķai opozīcijai
- Saskaņa ģimenē un tautā, atbalsts stipru un turīgu ģimeņu veidošanai
- Atjaunot Latvijas labo slavu
- Latvijas kūrortu atjaunošana
- Mazo lauku skolu atjaunošana un tautas sporta veicināšana
- Iekļauties Baltijas jūras valstu, Eiropas un pasaules tautsaimniecībā
Demokrātiskā Centra partija
- Tikai baušļi, kas nāk no Dieva, un likums, par kuru vienojas cilvēki, drīkst ierobežot mūsu brīvību
- Par latviskā dzīvesveida atdzimšanu
- Tiem, kas nevēlas integrēties, ir jāpalīdz atgriezties savā etniskajā dzimtenē
- No zemes nedrīkst padzīt nevienu pilsoni, kas zemi lietošanā ir ieguvis labticīgi un to apstrādā vai ir uzcēlis uz tās māju
- Pārstrādes uzņēmumu akcijas jānodod zemnieku īpašumā
- Nodokļi jāatceļ tiem, kuru ienākumi ir zemāki par iztikas minimumu
- Latvijai jākļūst par starptautisku finansu un tirdzniecības centru
- Mēs esam par robežu drošību, bet pret valsts militarizāciju
- Mēs nesolām drīzu paradīzi nevienam
- Mēs veltīsim visus spēkus tam, lai Latvija atkal kļūtu par vismīļāko zemei visiem saviem lielajiem un mazajiem bērniem
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
- Mūsu Latvija ir Raiņa un Aspazijas Latvija
- Reāls algas minimums strādājošajiem
- Pret organizēto noziedzību un ierēdņu patvaļu
- Baltijas vienotība aizsardzības, ekonomikas un ārpolitikas jomā
- Lietišķums arodbiedrību, darba devēju un valsts attiecībās
- Visu iedzīvotāju ienākumu deklarēšana
- Valsts protekcionisms zemnieka ražojumiem
- Valsts garantēta neatliekamā medicīniskā palīdzība
- Bezmaksas vidējā izglītība un mazo lauku skolu atjaunošana
- Latvijas iekļaušanās Eiroparlamentā un Eiropas padomē
Latvijas Demokrātiskā darba partija
- Panāksim, ka nozīmīga daļa no Rietumu tirdzniecības ar Krieviju virzītos caur Latviju
- Lauku produkcijai saglabāsim eksportu Austrumos, ar ekoloģiski tīru produkciju iekarosim tirgu Rietumos
- Valsts bez trūkumcietējiem un pasaules līmeņa algas
- Zeme tiem, kas to apstrādā
- Bezmaksas izglītība
- Noziedzības un ierēdņu patvaļas ierobežošana
- Saglabāsim lielražošanu un Austrumu tirgu
- Satversmē jāparedz mazākumtautību tiesību garantijas
- Ar pilsonību nevar saistīt cilvēka tiesības uz darbu, dzīvokli, pensiju, valsts palīdzību
- Satversmē jānosaka, ka valsts prezidentu ievēl pilsoņi tiešās vēlēšanās
Latvijas Kristīgo demokrātu savienība
- Valsts pamats ir kristīga, izglītota un ekonomiski nodrošināta ģimene
- Bezmaksas izglītība valsts valodā līdz augstskolai
- Veselības apdrošināšanu katram strādājošam
- Sociālā palīdzība patiesi maznodrošinātām ģimenēm un vientuļajiem cilvēkiem
- Valsts atbalsts kristīgās kultūras un izglītības apgūšanai
- Radikāla tieslietu reforma
- Kategoriska nostāja pret organizēto noziedzību un narkobiznesu, cietsirdības un izvirtības propagandu
- Vismaz vienu vietu Saeimā lībiešu tautas pārstāvim
- Profesionālu valsts aizsardzības spēku izveidošana
- Iekļaušanās Eiropas padomē
Latvijas Vienības partija
- Nekavējoties atjaunot Satversmes darbību
- Īstenot deokupāciju un dekolonizāciju
- Tiesāt Komunistisko partiju par noziegumiem pret latviešu tautu
- Atjaunot visas tiesības okupācijas laikā represētajiem pilsoņiem
- Ārpolitika orientēta uz sadarbību ar Eiropas valstīm
- Vienota Baltijas valstu drošības politikas izstrāde un iekļaušanās Eiropas drošības sistēmā
- Īstenot stingru valsts robežu apsardzību
- Cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību
- Nodrošināt stingru nodokļu piedziņu
- Valstiski atbalstīt daudzbērnu ģimeņu veidošanos
Velēšanu apvienība "Latvijas Laime"
- "Latvijas Laime" visiem un katram!
- "Latvijas Laime" ir par Tautu.
- "Latvijas Laime" ir par Māti.
- "Latvijas Laime" ir par Gaišajiem Spēkiem.
- "Latvijas Laime" ir par Pareizrakstību.
- "Latvijas Laime" ir par Naktssargiem.
- "Latvijas Laime" ir par kreisajiem Pussargiem.
- "Latvijas Laime" ir par Zeķturiem.
- "Latvijas Laime" ir par Rokturiem.
- "Latvijas Laime" ir par Bikšturiem.
Krievu Nacionālais Demokrātiskais saraksts
- Jaunas demokrātiskās Latvijas Republikas Konstitūcijas pieņemšana
- Latvijas nelatviskās iedzīvotāju daļas pilnvērtīga līdzdalība valsts pārvaldīšanā
- Krievu valodas izmantošana jebkurā darbības sfērā krieviski runājošo kompaktās dzīvošanas vietās
- Iespējas iegūt jebkuru izglītības pakāpi krievu valodā
- Kristietības vērtību saglabāšana
- Latvijas demilitarizācija
- Jānodrošina Latvijai "tilta" stāvoklis starp Rietumiem un Austrumiem
- Maksimāli izmantot austrumu tirgus iespējas
- Zemes piešķiršana pirmām kārtām tiem, kas to apstrādā
- Balsstiesību piešķiršana visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pašvaldību vēlēšanās
"Saskaņa Latvijai atdzimšana tautsaimniecībai"
- Saeimai jāpieņem deklarācija par sabiedrības izlīgumu un jākliedē aizdomīguma atmosfēra, nosakot vainīgo individuālu atbildību tiesas priekšā
- Satversme jāpapildina ar nodaļām par pilsoņa, cilvēka un nacionālo minoritāšu tiesībām
- Tautas vēlēts valsts prezidents
- Jāizbeidz ierēdņu patvaļa
- Pilsonību tiem, kas dzimuši Latvijā
- Valsts drošība jāpanāk, nevis palielinot militāros izdevumus, bet gan iekļaujot Latviju Eiropas un Baltijas valstu sadarbības struktūrās
- Veidot sabalansētas attiecības ar Rietumiem un Austrumiem
- Privatizācijā priekšroka tiem, kas garantē nodarbinātību
- Vienoties ar Krieviju par armijas izvešanu
- Attīstības pretrunas tiks risinātas darba devēju, darba ņēmēju un valdības sarunās
Saimnieciskās Rosības līga
- Sociālās garantijas mazturīgajiem
- Atbalsts kultūras un tautas tradīciju atjaunošanai
- Noteiksim ierēdņu un deputātu ienākumu kontroli un atbrīvosim uzņēmumus no valsts administrēšanas
- Piesaistīsim ārzemju investīcijas un paplašināsim ražošanu iekšējam tirgum
- Nodrošināsim jaunu taupīgu vietējo siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu
- Pasažieru transporta problēmas risināsim, privatizējot autobusus
- Pāātrināsim lauku telefonizāciju
- Ieviesīsim trīs veidu pensiju sistēmu
- Radīsim uzņēmumus invalīdu un sieviešu darbam ar iespēju strādāt mājās
- Bargi soda mēri par korupciju, kukuļņemšanu, valsts izlaupīšanu
Kustība "Līdztiesība"
- Individuālie ienākumi no algotā darba, pensijas, sociālie pabalsti nedrīkst būt mazāki par minimālo patēriņa grozu
- Citām Latvijas tautām ir tiesības saņemt valsts atbalstu savai valodai un kultūrai
- Latvijas novados, kuros ne mazāk par 20% iedzīvotāju dzimtā valoda nav valsts valoda, otrai valodai jābūt oficiālai valodai
- Visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem uz 1990. gada 4. maiju jāpiešķir tiesības saņemt Latvijas pilsonību
- Nepieciešama mērķtiecīga valsts programma Latgales ekonomikas, kultūras un valodas atdzimšanai, paredzot reālus materiālos un finansu līdzekļu avotus
- Aizsardzības koncepcijas pārskatīšana, lai attiecīgie izdevumi nebūtu lielāki par budžeta ienākumu daļas 1%
- Lētu dzīvojamo māju celtniecības atjaunošana
- Vīzu režīma diferencēšanu, lai robežas nešķirtu ģimenes
- Pakāpeniska bezvīzu režīma ieviešana ar kaimiņvalstīm un valstīm, kuras ir svarīgi Latvijas ekonomiskie partneri
Latvijas ceļš
- Tautas un valsts uzplaukums iespējams, tikai droši ejot reformu ceļu
- Privātīpašumam noteicošā loma ekonomikā
- Saimniecības pārorientēšanās uz Eiropu un izdevīgi saimnieciski sakari ar Austrumiem
- Attīstīsim ekoloģiski nekaitīgas nozares
- Viegli saprotama nodokļu sistēma, no kuras near izvairīties
- Zinātnei atvēlēsim pietiekamus līdzekļus
- Latviju mēs redzam brīvu no okupācijas karaspēka, ar profesionālu Latvijas iekšējās un robežu drošības sistēmu
- Veidosim tiesisku valsti, kurā pilsoņi pakļausies likumiem, nevis priekšniekiem
- Ierēdņu varu ierobežos likums un ieviesīsim ierēdņu ienākumu deklarācijas
- Radīsim barjeras korupcijai
Pretkomunistu apvienība
- Visīsākajos termiņos atbrīvotu Latviju no komunistu kundzības, veiktu deokupāciju, dekolonizāciju
- Konsekventa 1918. gada Latvijas Republikas atjaunošana
- Komunistiskā partija jāpasludina par nelegālu Latvijas Republikā
- Jāaizliedz bijušajiem komunistiem un VDK darbiniekiem Latvijas pilsoņiem 5 gadus strādāt visu pakāpju valsts pārvaldes un likumdošanas, pašvaldību struktūrās, strādāt valsts pārvaldes un pašvaldību orgānos, tiesu sistēmā, Latvijas televīzijā un radiofonā
- Īpašumiem jānonāk tikai Latvijas pilsoņu rokās
- Līdzšinējā privatizācija atzīstama par nelikumīgu
- Katrā uzņēmumā, iestādē, katrā pagastā un pilsētā jāuzskaita izlaupītās vērtības un jāapzina nelikumību vaininieki
- Nepieciešams izvērtēt un eventuāli saukt pie atbildības pašreizējās valdības locekļus un darbiniekus un Augstākās Padomes deputātus, veltot sevišķu vērību viņu komercdarbībai
- Jāsauc pie atbildības un jātiesā visi, kas izdarījuši kriminālus un ekonomiskus noziegumus pret Latvijas valsti un tās pilsoņiem
Vērtējot politisko vidi un idejas pirmajos neatkarību atguvušās Latvijas gados, LU profesors politoloģijā Jānis Ikstens norāda, ka tolaik pamata vērtība bija "neatkarība" un virzība uz to bija neatgriezeniska. Savā ziņā šī centrālā ideja vienoja partijas vienam mērķim, tomēr atšķīrās veidi, kā neatkarību sasniegt un īstenot.

"To laiku politiķu prātus nodarbināja, kādu Latviju veidot, cik daudz skatīties uz pagātni, cik lielā mērā samierināties ar okupācijas sekām, kā tālāk veidot attiecības ar minoritātēm un jautājums par Rietumiem un Austrumiem. Bet, kad pienāca banku krīze, tad arī parādās jautājumi, vai kurss nav maināms. Tad arī parādās politiskās alternatīvas, "diez vai tā īsti vajadzēja", "vajadzēja iet citu ceļu", "nevajadzēja strauji privatizēt", "ar austrumiem veidot attiecības"," stāsta Ikstens.

Savukārt Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš vērtē, ka politiskajā vidē 1990. gadu sākumā joprojām bija klātesošas cerības, ar kurām tika izcīnīta Latvijas neatkarība, tomēr drīz parādījās zināms "pagurums". "Tas bija ekonomiski smags laiks. Pamazām veidojās izjūta, ka neatkarība un demokrātija pati par sevi nenes labklājības līmeni, kāds pastāv brīvajā pasaulē," saka Liniņš.

Ikstens gan piebilst, ka pirmajos neatkarības gados bija sociālā krīzē, ko sabiedrība piecieta atgūtās neatkarības vārdā. Tomēr triecienu radīja 1995. gads ar banku krīzi. "Tad, kad redzi, ka kaut kas nav kārtīgi vadīts, parādās pirmā vilšanās un alternatīvu meklējumi," saka LU profesors politoloģijā.
Muļķu kampaņa un banāni
Politiskā aģitācija medijos pirmsvēlēšanu laikā ir viens no svarīgākajiem un pamanāmākajiem rīkiem savu ideju popularizēšanā. Ikstens gan norāda, ka aģitācija pirms 5. Saeimas vēlēšanām bija "diezgan amatieriska". Lai arī šo dienu acīm partiju sevis reklamēšana šķiet naiva un muļķīga, tomēr atsevišķu politisko spēku un politiķu radošā pieeja aģitācijai ir folklorizējusies un mūsdienās diskusijās par politiku tiek piesaukta kā atgādinājums – tā jau ir bijis.
Iespējams, viena no vispopulārākajām un leģendārākajām politiskajām aģitācijām ir saistīta ar Vācijas žurnālistu un politiķi Joahimu Zīgeristu, kurš 5. Saeimas vēlēšanās kandidēja no LNNK saraksta. Un tika ievēlēts.

1993. gada 7. jūnijā laikraksts "Diena" rakstīja: "Aptuveni 6000 cilvēku divās vēlēšanu dienās mēroja ceļu no Rīgas Stacijas laukuma līdz Jelgavas vēlēšanu iecirkņiem, lai atdotu savu balsi par Joahimu Zīgeristu, kas balotējās LNNK sastāvā [..]. J.Zigerista atbalstītāju nogādāšanai uz Jelgavu bija sagādāti 14 autobusi, kas nepārtraukti kursēja turp un atpakaļ. [..] No Jelgavas atbraukušie, daloties ar "Dienu" iespaidos, pastāstīja: "Brauciens bija noorganizēts brīnišķīgi. Pirmo reizi vēlēšanas izjutām kā svētkus." Autobusi bija apgādāti ar limonādes un banānu krājumiem, kas, kā izskaidroja J.Zīgerists, bija vajadzīgi, lai atvieglotu braucienu šajā karstajā laikā."


Joahims Zīgerists stacijas laukumā Rīgā tikšanās laikā ar vēlētājiem, kuri sēžas tiem īpaši organizētos autobusos, lai dotos uz Jelgavu balsot par Zīgeristu. Foto: Ekrānšāviņš no vietnē "Youtube" pieejamās režisora Elmāra Cielava dokumentālās filmas "Ādamam bij` septiņ` dēļi", kurā dokumentētas 5. Saeimas vēlēšanas 1993. gada 5. jūnijā.
Vienlaikus visjautrāko pieteikumu 5. Saeimas vēlēšanām sagādāja Latvijas Muļķu partijas un biedrības "Zvaigznīšu bridis" apvienība "Latvijas laime", no kuras uz parlamentu startēja tādi radošo jomu pārstāvji kā mūziķi Roberts Gobziņš un Gvido Linga, dīdžejs Kaspars Upacieris u.c. Starp citu 1993. gada 12. maijā izdevums "Latvijas Jaunatne" norāda, ka Upacieris bijis šī spēka premjera amata kandidāts. Tajā pašā publikācijā Upacieris atzīst, ka viņš tomēr Saeimas vēlēšanās nekandidēšot: ""VIŅI mani ierakstīja", jau no paša sākuma mākslinieks neesot gribējis piedalīties šais politiskajās spēlēs, jo no politikas maz ko saprotot."

"Latvijas Laime" startēja vēlēšanās ar saukļiem - "Mēs zagsim mazāk nekā citi" un "Katram muļķim vietu Saeimā". Tomēr no apvienības programmas ir grūti spriest par konkrētu politisko piedāvājumu, jo 4000 zīmju programmā uzsvērts - "Latvijas Laime" cerība tautai! "Latvijas Laime" visiem un katram!". Vienlaikus programmā uzvērts, ka "Latvijas Laime" ir "par", nevis "pret". Tā, piemēram, politiskais spēks ir "par" mieru, maiju, sauli, māti, tēvu, gaišajiem spēkiem, visu labo, zinātni, pareizrakstību, naktssargiem, kreisajiem pussargiem, krūšturiem, zeķturiem, svečturiem utt.

Mūziķis Gvido Linga politiskā spēka "Latvijas laime" akcijā Doma laukumā 5. Saeimas vēlēšanu dienā. Foto: Ekrānšāviņš no vietnē "Youtube" pieejamās režisora Elmāra Cielava dokumentālās filmas "Ādamam bij` septiņ` dēļi", kurā dokumentētas 5. Saeimas vēlēšanas 1993. gada 5. jūnijā.
Lai arī partija ieguva nepilnu 1% vēlētāju atbalstu un neiekļuva 5. Saeimā, tomēr, kā liecina 1993. gada 19. jūnijā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Linga un Gobziņš bijuši starp 12 atbalstītākajiem deputātu amata kandidātiem.
Ievēlētās partijas un pirmā sēde
Kopumā 5. Saeimas vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 18 413 pilsoņi.

5. Saeimā iekļuva astoņas partijas, kuras pārvarēja 4% barjeru - "Latvijas ceļš" ieguva 36 deputātu vietas, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība – 15, "Saskaņa Latvijai" – 13, Latvijas Zemnieku savienība – 12, "Līdztiesība" – 7, Latvijas Kristīgo demokrātu savienība – 6, "Tēvzemei un Brīvībai" – 6 un Demokrātiskās partija – 5 deputātu vietas. Tiesa, ja 5. Saeimas vēlēšanās būtu spēkā tagadējā kārtība, ka parlamentā iekļūst politiskie spēki, kas iegūst vismaz 5% derīgo balsu, tad 5. Saeimā nedarbotos Demokrātiskās partija, kas ieguva 4,77% vēlētāju atbalstu.

Pēc vēlēšanām par koalīcijas veidošanu paziņoja politiskie spēki "Latvijas Ceļš" un Latvijas Zemnieku savienība.

5. Saeima uz savu pirmo sēdi sanāca mēnesi pēc vēlēšanām - 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12. Šajā Saeimas sēdē piedalījās 99 deputāti, bet nepiedalījās no partijas "Līdztiesība" ievēlētais deputāts Alfrēds Rubiks. Tiesa, no LNNK ievēlētais Joahims Zīgerists bija reģistrējies sēdei, bet neatradās sēžu zālē, tādējādi viņš un Rubiks neparakstīja Saeimas paziņojumu par Satversmes spēkā stāšanos.
"Kur gūšu Latvijas spēku?
Pats viņas spēks ja tiksi.
Kā celšu Latvijas ēku?
Sirdi ja pamatā liksi."
Šie rakstnieces Annas Brigaderes vārdi bija pirmie, kas izskanēja 5. Saeimas pirmajā sēdē. Tos savā uzrunā teica CVK priekšsēdētājs Atis Kramiņš.
"Šodien mēs pilnīgi droši varam teikt, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmajās brīvajās, neatkarīgajās, demokrātiskajās daudzpartiju vēlēšanās Latvijas pilsoņi ir izteikuši savu gribu," Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Atis Kramiņš atklāj 5. Saeimas pirmo sēdi. Avots: "Latvijas Jaunatne"
Kramiņš sēdē uzsvēra: "Šeit šajā Augstajā namā mēs esam patiesi vēsturiska brīža liecinieki. Pēc vairāk nekā 60 gadiem še notiek tas, par ko vairākas paaudzes ir sapņojušas, par ko latviešu tauta ir cīnījusies un daudzi atdevuši savas dzīvības. Latvijas valsts ir spērusi vēl vienu soli uz priekšu demokrātijas un neatkarības virzienā. 5. Saeima ir sanākusi, un Latvijas Republikas Satversme varēs realizēties pilnā apjomā. Jā, Latvijas zemē vēl atrodas okupācijas armija, vēl neesam pilnīgi saimnieki pār savas valsts teritoriju. Daži politiskie spēki, kuri nav iekļuvuši Saeimā, mēģina apšaubīt vēlēšanu demokrātiskumu, bet šodien mēs pilnīgi droši varam teikt, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmajās brīvajās, neatkarīgajās, demokrātiskajās daudzpartiju vēlēšanās Latvijas pilsoņi ir izteikuši savu gribu un šī Saeima ir Latvijas pilsoņu gribas izpausme."

Tālāk CVK vadītājs aicināja deputātus apstiprināt Saeimas sēdes darba kārtību par šādiem jautājumiem:

1. Saeimas paziņojums par Latvijas Republikas Satversmes stāšanos spēkā pilnā apjomā.
2. Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana.
3. Pagaidu mandātu komisijas ievēlēšana.
4. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par elektronisko balsu skaitīšanas iekārtu.
5. Pagaidu mandātu komisijas ziņojums.
6. Par Saeimas kārtības rulli.
7. Saeimas prezidija vēlēšanas.
8. Ministru Padomes paziņojums.
9. Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas izveidošana.
10. Valsts prezidenta vēlēšanas.


1993. gada 7. jūlijā laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" par 5. Saeimas pirmos sēdi rakstīja: "Sākums izdevās svinīgs: Latvijas armijas pārstāvji ienesa valsts karogu, tika atskaņota valsts himna. Pēc tam deputāti katrs pašrocīgi parakstīja paziņojumu, ka ar šo brīdi pilnā apjomā stājusies spēkā LR Satversme."

Runājot par piedāvātās darba kārtības pēdējo punktu, opozīcijas partijas "Saskaņa Latvijai" pārstāvis Edvīns Kide aicināja veikt izmaiņas Satversmē, kuras neesot paguvusi ieviest 4. Saeima, proti, ka Valsts prezidentu uz trim gadiem ievēlē nevis Saeima, bet Latvijas pilsoņi. Kide atzīts, ka daļa no šiem priekšlikumiem jau tika akceptēta 4. Saeimas divos lasījumos 1934. gada maijā.

Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja un deputātiem tika piedāvāts Valsts prezidenta amatā izvēlēties vienu no trim partiju izvirzītajiem kandidātiem - Latvijas Zemnieku savienības virzīto Saeimas deputātu Gunti Ulmani, Kristīgo demokrātu savienības virzīto Aivaru Jerumani vai "Latvijas Ceļa" virzīto deputātu, trimdas latviešu aktīvistu Gunāru Meierovicu, kurš pirmajā balsošanas raundā ieguva lielāko atbalstu – 35 balsis, bet ar tām nepietika, lai Meierovics šajā balsojumā uzvarētu.
Latvijas Republikas 5. Saeimas Prezidijs Sēžu zālē.
No kreisās: 1. Saeimas sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš, 2. Saeimas sekretārs Imants Daudišs, 3. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, 4. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis. Foto: Uldis Pāže, Saeimas fotokrājums
6. jūlija sēde noslēdzās bez Valsts prezidenta ievēlēšanas, bet jau 7. jūlijā, kad parlaments turpināja Valsts prezidenta izraudzīšanās procesu, Gunārs Meierovics atsauca savu kandidatūru un aicināja kolēģus balsot par Gunti Ulmani. Trešajā balsošanas kārtā par Valsts prezidentu tika izraudzīts Guntis Ulmanis. Bet jau 8. jūlijā, pēc zvēresta nodošanas, Ulmanis deputātiem paziņoja, ka viņš ir uzaicinājis Saeimas deputātu Valdi Birkavu sastādīt pirmo Ministru kabinetu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Cikla "Jaunais ceļš" nākamajā rakstā "Pirmās idejas par atjaunoto Latviju – no Godmaņa līdz Birkavam un Gailim" lasiet par atjaunotās neatkarīgās Latvijas pirmo trīs valdību deklarācijām jeb to vīzijām, pa kādu attīstības ceļu valstij būtu jāvirzās ekonomiski, sociāli un ģeopolitiski; kas no tā visa tika īstenots un kas vēl pēc 30 gadiem joprojām ir ideju līmenī.