Preču izcelsmes sertifikācija ir būtisks process, ar ko jāsaskaras ikvienam uzņēmējam, kurš vēlas eksportēt savu produkciju uz trešajām valstīm. Kā šis process norit, kādi dokumenti nepieciešami, cik tas izmaksā un cik ilgā laikā iegūstams sertifikāts – skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Kas ir preču izcelsmes sertifikāts?
Preču izcelsmes sertifikāts ir starptautiski atzīts dokuments, kas nepieciešams daudziem uzņēmējiem, kuri savas preces eksportē ārpus Eiropas Savienības (ES) uz trešajām valstīm (ES šāds apliecinājums kompetentām iestādēm nav nepieciešams). Preču izcelsmes sertifikāts apliecina, ka attiecīgā produkcija ir ražota kādā konkrētā valstī, un tas var būt nepieciešams it visām precēm, kas tiek vestas pārdošanai pāri robežai, – vietējā tirgū tas tiek izsniegts, ja klients vēlas pārliecināties par preces izcelsmi.
Preču izcelsmes sertifikātu izsniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kurai ir jāgūst pārliecība, ka prece patiešām ir ražota Latvijā un ieguvusi Latvijas izcelsmi. Sertifikātu izsniedz konkrētai preču kravai – attiecīgi katru reizi ir jāizsniedz jauns. Lai šādu sertifikātu saņemtu, pieprasītājam ir jāiesniedz:
- aizpildīta izcelsmes sertifikāta veidlapa;
- uzņēmuma pilnvarotās personas parakstīta pieteikuma veidlapa;
- preču nosūtīšanas rēķins un dokumenti, kas apstiprina preču izcelsmi.
Pēc LTRK lūguma var būt jāiesniedz jebkāda papildu informācija un/vai apliecinoši dokumenti par preču ražošanas procesu, izejvielām un sastāvdaļām.
Kā norit process?
"Ja visas eksportēšanai paredzētās preču izejvielas un sastāvdaļas ir Latvijas izcelsmes, tad process ir gaužām vienkāršs. Ir gan jāņem vērā, ka bieži vien preces ražošanas process ir pietiekami sarežģīts, proti, izejvielas vai kādas sastāvdaļas nāk no vairākām valstīm. Tad ir jāpārliecinās, vai ražošanas procesā pēdējā būtiskā apstrāde ir veikta Latvijā," skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Pēc dokumentu iesniegšanas atkarībā no situācijas tālāk tiek veikta pārbaude. "Ir gadījumi, kad mēs braucam uz vietas skatīties. Tā kā ražošanas process ir ļoti dažāds un gana komplicēts, vajadzības gadījumā mēs arī piesaistām ekspertus, kuri pārzina attiecīgo jomu, lai mēs tiešām iegūtu pārliecību, ka tā ir pēdējā būtiskā apstrāde," papildina Endziņš.
Vaicāts, kādi mēdz būt šķēršļi preču izcelsmes sertifikāta izsniegšanai, Endziņš atbild, ka visbiežākais iemesls ir situācija, kad nav iespējams atzīt par pietiekamu šeit veikto pēdējo būtisko pārstrādi: "Vienkāršiem vārdiem runājot – ja atvedam dēļus no ārzemēm un šeit tos sakrāmējam kaudzē, tas nemaina to izcelsmi. Savukārt – ja no šiem dēļiem mēs uzražojam galdu, tad preces izcelsme mainās. Ir diezgan komplicēti ES noteikumi par to, cik procentiem un kādos gadījumos ir jābūt vietējai apstrādei, lai varētu teikt, ka tā ir pēdējā būtiskā apstrāde. To arī konsultāciju procesā izstāstām."
Ar kādu termiņu un izmaksām uzņēmējam jārēķinās?
Jāņem vērā, ka pirmreizēja sertifikācija ir laikietilpīgāka un sarežģītāka – dokumentu un ražošanas procesa pārbaude var aizņemt līdz 14 darba dienām, taču atkārtota procedūra ir krietni vien vienkāršāka un ātrāka – standarta situācijā tas parasti nepārsniedz vienu dienu, bet pavisam steidzamos gadījumos sertifikātu var saņemt arī dažu stundu laikā.
"Situācijas ir dažādas. Reizēm uzņēmumiem nemaz nevajag Latvijas izcelsmi, bet gan citas valsts izcelsmi. Ja uzņēmumam ir izcelsmes sertifikāti no citu valstu rūpniecības un tirdzniecības kameras par kādas preces izcelsmi, mēs varam apliecināt ne tikai Latvijas, bet arī citas valsts izcelsmi," skaidro Endziņš.
Preču izcelsmes sertifikāts vienai kravai uzņēmumam, kas nav LTRK biedrs, maksā 30,21 eiro, savukārt biedriem – 21,16 eiro. Cenu neiespaido preču daudzums – tāda tā ir gan kravai, ko ved ar mikroautobusu, gan tādai, ko transportē ar vilciena sastāvu.
Preču izcelsmes sertifikāti – kopaina un tendences
"Gan no preču izcelsmes sertifikātu apjomiem, gan arī valstīm, uz kurām eksportē, var redzēt, kāda ir situācija tirgū. Ja mēs redzam preču izcelsmes sertifikātu samazinājumu, tad visdrīzāk redzēsim arī IKP kritumu. Tas ir ļoti dinamisks rādītājs, jo var ļoti uzskatāmi redzēt, kas notiek konkrētās rūpniecības jomās," stāsta Endziņš.
Vaicāts par tendencēm eksporta galamērķos, Endziņš atklāj: pēdējā laikā novērojams, ka ļoti daudzi pārorientējušies no Krievijas un Baltkrievijas tirgus uz citām valstīm. "Lielākais preču apjoms, kur šobrīd ir nepieciešami preču izcelsmes sertifikāti, iet uz Ķīnu – 22% no visiem izsniegtajiem sertifikātiem (gadā izsniedz virs 20 tūkstošiem sertifikātu). Acīmredzot uzņēmumi meklē jaunas eksporta iespējas."
Būtisks aspekts – no šī gada pavasara darbojas elektroniskā sertifikātu izsniegšana, kas uzņēmējiem krietni vien ietaupa laiku un arīdzan izmaksas. "Dinamika arvien iet uz augšu – ja maijā tie bija vien daži procenti, tad augustā – jau 17%. Esam pilnīgi pārliecināti, ka pēc gada lielākais procents izsniegto preču izcelsmes sertifikātu būs elektroniskā veidā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir nākotne – jo īpaši biznesā, kur ir jātaupa nauda un laiks," rezumē Endziņš.
Noderīgi resursi, kas palīdz uzņēmējiem sagatavoties darījumiem ar trešajām valstīm
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN) nereti saskaras ar situācijām, kad uzņēmēji pieņem lēmumu savu produkciju eksportēt ārpus ES, bet rodas jautājumi par ievedmuitas likmēm, tarifiem, sertifikāciju, muitas procedūrām u.c. jautājumiem. Šādos gadījumos EEN aicina izmantot tirgus piekļuves portālu "Access2Markets", kurā ES valstu uzņēmēji var noskaidrot dažādus tirdzniecības nosacījumus un barjeras visās ES valstīs un vairāk nekā 120 citos tirgos visā pasaulē.
Tirgus piekļuves portāls ir brīvi pieejama interneta vietne, ko izveidojusi Eiropas Komisija.
Jautājumos, kas ir saistīti ar portāla lietošanu vai arī ar preču nosūtīšanu/saņemšanu uz/no ES un citām pasaules valstīm, uzņēmēji var sazināties ar EEN ekspertiem.
