Līdz mēs ar draugu septembra pirmajās brīvdienās nolēmām doties uz garšas piedzīvojumiem Ziemeļkurzemes piekrastē. Piekraste, no Mērsraga līdz Rojai un tālāk līdz Kolkai, var lepoties ar to, ka šeit agrāk bija viens no galvenajiem buru kuģu būves centriem ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā. Un, protams, var lepoties ar daudzajiem zvejnieku ciemiem. Un, kas gan būtu zvejniekciems bez kūpinātu zivju smaržas un tradicionālo zivju ēdienu garšas? Lai gan zivju smaržu sanāca sajust, baudīt dažādus zivju ēdienus, kas gatavoti pēc tradicionālajām piekrastes receptēm, liekot lietā jūrā nozvejotās zivis un citu, pašu audzētu produkciju – gan nē, jo viens no mums ir zivju neēdājs.
Tā iemesla dēļ Mājas kafejnīcu piedāvājumā nācās meklēt ko piemērotu "zivju neēdājam", un teikšu atklāti – bija grūti! Tomēr sanāca paciemoties pie vēl neatklātām garšām, pie viena atgādinot arī par sen aizmirstām bērnības garšām. Tā mēs nonācām Mājas kafejnīcā, pankūknīcā "Pana un kūka". Jo nu kurš gan neēd pankūkas? Un ar tām taču nekad nevar nošaut greizi!
Ieradāmies diezgan pavēlu, tāpēc teju viss jau bija izķerts. Pasūtījām mūsu ģimenē iecienītās plānas pankūkas un arī kefīra pankūkas (fotogrāfijā redzams mūsu Mājas kafejnīcu dienu galds). Pēc gardumu nobaudīšanas sapratām vienu – gribam mājās pagatavot kefīra pankūkas! Izdevās! Nu, varbūt tikai vizuāli nebija tik glīti kā pankūknīcā.
Sastāvdaļas
Sagatavošana
Bļodā sakuļ olas ar cukuru un sāli.
Pielej un iekuļ kefīru.
Pievieno un iekuļ miltus un cepamo pulveri (mums nepatīk sodas piegarša, tāpēc priekšroku dodam cepamajam pulverim). Mīklai pēc konsistences jābūt kā biezam krējumam.
Tā kā šobrīd ir ābolu laiks un tas ir jāsteidz izmantot, tad var smalki sagriezt ābolus vai aiz slinkuma tos sagriezt dārzeņu griezējā un pievienot pankūku mīklai. Iespējams, ka pēc ābolu pievienošanas vēl vajadzēs piesijāt miltus, jo masai ir jābūt krēmīgi biezai.
Sakarsē pannu ar eļļu un ar aukstā ūdenī samērcētu karotīti ņem mīklu tik daudz, cik lielas vēlies pankūkas. Svarīgi pankūkas cept uz lēnas, mērenas uguns, lai tās strauji nepiedegtu un vidus nepaliktu jēls.
Cep pankūciņas no abām pusēm, līdz tās kļūst zeltainas un ir krietni pacēlušās.
Pankūkas var ēst ar ievārījumu, krējumu, kādām saldajām mērcītēm, ogām vai pa visam pa vienkāršo – ar cukuru.
Mūsmājās ir noteikums, ka pirmā panna vienmēr ir izmēģinājums, jo pēc tās var saprast, kas mīklai ir jāuzlabo, kas pietrūkst. Vēl viens noteikums – pankūkas ir jāēd karstas, tikko no pannas. Tātad – jāsēž pie galda un jāgaida! Pankūku kalni nedrīkst būt!