Atgriežamies pie nevienam nepiederošās zemes. Rūdītākie lasītāji uzreiz teiks – tā atrodas Antarktīdā. Jā, liekākā šīs teritorijas daļa patiešām atrodas uz kontinenta, kas atklāts pirms 200 gadiem, un nes Mērijas Bērdas Zemes nosaukumu. Pēc izmēriem tā pielīdzināma Mongolijai, kura savukārt ir 18. lielākā valsts pasaulē. Nav slikti, vai ne?
Līdz 2. pasaules karam uz šīm teritorijām pretendēja Japāna. Tās pretenzijas attiecās uz platību, kas atrodas starp Rosa un Folklendu sektoriem (no 80° līdz 150° rietumu paralēlēs). Taču 1951. gadā tika noslēgts Sanfrancisko miera līgums, un saskaņā ar to Japāna atteicās no visām pretenzijām uz jebkuru teritoriju Antarktīdas rajonā.
Tādējādi Mērijas Bērdas Zeme kļuva par nevienam nepiederošu, un uz to nepretendē neviena pasaules valsts. Taču kopš 1959. gada to pat vairs nav iespējams izdarīt, jo tieši tad tika parakstīta vienošanās par Antarktīdu, kas paredz tās izmantošanu tikai miera mērķiem un bez termiņa iesaldē pretenzijas uz jebkādām zemēm zemāk par 60 ziemeļu platuma grādiem.
Turklāt jebkādu derīgo izrakteņu iegūšanu Antarktīdā aizliedz Madrides protokols par apkārtējās vides aizsardzību, tā ka pat pretendēt uz sestā kontinenta zemēm nav nekādas jēgas. Tagad Antarktīdas teritorijā var izvietot tikai zinātniskās stacijas, kuru kopējais skaits – pastāvīgo un pagaidu – šobrīd pārsniedz 70.
Labi, Mērijas Bērdas Zeme tātad veido 99% no nevienam nepiederošajām teritorijām uz zemes, bet kas ir šis atlikušais 1%? Šis nelielais apmēram Luksemburgas izmēra zemes pleķītis atrodas Āfrikā, starp Ēģipti un Sudānu.
