- Nepieciešams izveidot smilškasti (Latgalē?), kur varam eksperimentēt ar nodokļu sistēmu.
- Valsts budžeta nodokļu ieņēmumu 92% veido 5 nodokļi – PVN, akcīze, IIN, UIN, VSAOI. No pērējiem varētu atteikties.
- Trūkstošos budžeta 8% iegūtu, atgriežoties pie 'parastās' UIN sistēmas. 2008.g. UIN ieņēmumi budžetā bija ~720 milj., 2019.g. pēc jaunā UIN modeļa ieviešanas ~50 milj.
- Globālais minimālais 15% UIN (Pīlārs 2) tāpat liks Latvijai vismaz daļēji mainīt UIN sistēmu tām uzņēmumu grupām, kuru kopējais apgrozījums ir virs EUR 750 milj. Tātad, šādu grupu meitām Latvijā būs iespēja 4 gadus nemaksāt UIN, ja tās nesadala peļņu. Taču, ja nesadala ilgāk, tad Latvija zaudētu šo meitu UIN – to būtu jāmaksā mātes uzņēmuma valstī. Kādēļ, gan, Latvijai atteikties no UIN par labu citai valstij? Tādēļ, lai apliktu lielo grupu Latvijas meitu peļņu, UIN likuma izmaiņas ir neizbēgamas. Skeptiķi saka, ka Ungārija ir nobloķējusi attiecīgās ES direktīvas projektu. Taču pirms pāris nedēļām IFA Berlīnes kongresā OECD šefs minēja, ka valstis ārpus ES varētu slēgt starptautisku līgumu par šo Pīlāra 2 modeli, tādēļ ES direktīva nemaz nebūs vajadzīga.
- Valsts budžetu varētu arī papildināt, novirzot ierēdniecību, kas apkalpoja visus pārējos nodokļus, efektīvākai minēto 5 nodokļu iekasēšanai, t.sk. cīņai ar aplokšņu algām un PVN izkrāpšanu.
- PVN izkrāpšana samazināsies, ieviešot online e-rēķinus un e-čekus, kā arī pamazām virzoties tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem. Piemēram, būvniecības izmaksu atskaitīšana IIN vajadzībām var izvilkt no pelēkā sektora privātmāju apbūves industriju – šo naudu valsts atgūs ar papildus PVN un darbaspēka nodokļiem.
- Arī ik-ceturkšņa informācijas publiskošana par darbinieku skaitu un samaksātajiem darbaspēka nodokļiem, kā tas notiek Igaunijā, padarīs uzņēmumu savstarpējo konkurenci godīgāku, it sevišķi saistībā ar publiskajiem iepirkumiem.
- Mazajam biznesam strādātu automātiskā konta (saimnieciskās darbības ieņēmumu konts) norēķinu sistēma, kas pēc ministra Reira teiktā, jau sāks darboties 1.oktobrī, jo Industra bank esot izveidojusi attiecīgu infrastruktūru. Saskaņā ar jauno kārtību, nodokļu maksātājam, kurš izmantos SDI kontu, nodoklis no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski. Nebūs arī šī konta īpašniekam jāsniedz atskaites. Normatīvā bāze šim risinājumam jau sen pieņemta. Sistēma pagaidām ļauj piemērot SDI kontu tikai MUN maksātājiem (piemērojot MUN apgrozījuma ierobežojumus un likmes), kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, bet ir plāns to paplašināt arī citiem – to būtu jāpaplašina. Izdevīga šī sistēma būs tikai mazajiem, kam nav būtisku ar saimniecisko darbību saistītu izdevumu.
- Pēc iespējas plaši jāpiemēro un jāpopularizē ārpus Latvijas startapu nodokļu atvieglojumi darbaspēka nodokļiem, lai straujāk attīstās tieši šī nozare.
- VID nepieciešama būtiska reforma, vai no vadībā algojot kādu harizmātisku biznesa līderi no ārzemēm vai pamazām būvējot pilnīgi jaunu VID v2, no vecā pārņemot tehnoloģijas un tik spējīgākos cilvēkus. Būtiski samazinot štatu, būs iespējas palielināt atalgojumu VID v2 darbiniekiem. VID pārbūvē VID un FM jābūt sadarbībai kā cimdam ar roku.
- VID jāvirzās uz tehnoloģisku izcilību, maksimālu procesu automatizēšanu, sadarbības ar VID procesu vienkāršošanu un VID darbinieku kompetenci. Draudzīgs, uz biznesa atbalstu vērsts ultra-moderns VID var būt Latvijas vizītkarte investīciju piesaistīšanai, Latvijas Nokia.
- Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, ja VID sāks praktizēt izlīgumus ar uzņēmumiem, kam ir uzrēķini, VID būs lieki ap 500 darbinieki. Daļa no viņiem varētu koncentrēties uz preventīvu deklarāciju analītiku, lai palīdzētu uzņēmējiem ar kļūdu un problēmu novēršanu.
- Tā vietā, lai zīmētu neiekasējamus VID auditu uzrēķinus, VID koncentrētos uz noziedznieku ķeršanu, nevis naudas iekasēšanu no tiem, no kā vieglāk paņemt, jo viņiem vajadzēja zināt, ka piegāžu ķēdē ir krāpnieks. Tas arī atslogotu administratīvās tiesas no lielākās daļas no viņu tiesu lietām!
- Turklāt, izlīgumi būs smags trieciens informācijas par auditiem noplūdes rūpalai. Klīst runas, ka pēc aptuvenām aplēsēm VID uzrēķini ir ap EUR 1 miljardu, no kā iekasēts ap 1%. Ja naudas izspiedēju takse ir ap 7% un viņi iet vien pie 1/2 no uzņēmumiem, kam ir auditi, tad tas ir ap EUR 35 milj. bizītis. (Twitter kāds komentēja: Milzīgs un ir iekšējā konkurence, savstarpēja, tāpēc viss parasti no ārpuses organizēts. Traks ir cits aspekts – cik ir ,,fiktīvo jeb pārspīlēto uzrēķinu,, jo tieši tos par naudu ir visvieglāk atcelt? Cik % tiek nodarīts pāri tiem, kas nemaksā un ko tas nozīmē LV ekonomikai?) Ok, nebūt ne visi maksā. Es domāju, ka lielākā daļa ignorē šos piedāvājumus. Tomēr.. Un tie, kas maksā – dzirdēts, ka viņus uzsēdina uz adatas (jo maksāt naudu jau ir pretlikumīgi) un mēģina nospiest uz ceļiem, lai vairs neceļas, lai pēc tam nevar atriebties. Par šo pēdējo apgalvojumu nezinu, cik daudz tur patiesības, bet zinu, ka pēdējais skaļais safabricētais kriminālprocess nav vienīgais no šādas naudas izspiešanas izrietošais.
- No likumdevēja puses būtu tagad prātīgi noteikt amnestiju tiem, kas pieteiksies KNAB. Tur pat nevajag paziņot uzvārdus tiem, kas piedāvājuši naudu – pietiek ar auditētā uzņēmuma nosaukumu, lai KNAB varētu pārbaudīt, kurš VID varēja pie attiecīgās informācijas tikt. Prieks, ka jaunā biznesa paaudze nebaidās sadarboties ar KNAB, kas ir arī pierādījis sava darba efektivitāti.
- Jāatceļ solidaritātes nodokli. Jau rakstīju, ka OECD pētījumā par Latvijas nodokļiem 1995.-2020. konstatēts, ka solidaritātes nodoklis 2017.g. bija EUR 65 milj., bet 2019.g. pēc mūsu klientu uzvaras Satversmes tiesā un no tās izrietošajiem grozījumiem likumā – EUR 0,6 milj.
- Ja enerģētikas krīzes laikā enerģētikas uzņēmumi būs guvuši būtisku virspeļņu, tad jāseko citu valstu piemēram un ar atpakaļejošu datumu šai peļņai jāpiemēro papildus nodokli, t.s. Windfall tax. Šī nodokļa jēga ir piemērošana retrospektīvi šādos īpašos gadījumos. Briest šāds nodoklis visai ES, taču tā likumība pagaidām ir neskaidra, jo, kā zināms, peļņas aplikšana ar nodokli ir katras dalībvalsts iekšējā lieta.
- Čaulas uzņēmumu nodokļu direktīvas pamatprincipus, kas ļauj skatīties cauri čaulas kompānijām, jāievieš Latvijas likumos jau tagad. Šobrīd no Kipras un Nīderlandes Latvijā ir tikpat investīciju, kā no Vācijas. Nopietni? Jau tagad dažādu valstu tiesas ignorē ārzemju holdingus nodokļu vajadzībām, pat tepat kaimiņos. Latvijas VID jau tagad var sekot citu valstu administrāciju labākajām praksēm un sūtīt uz holdinga uzņēmumu valstu administrācijām garus pieprasījumus ar jautājumiem, kas un kā notiek holdinga uzņēmumā. Tas citu valstu administrācijās sāka notikt, kad to vadību pārņēma top klases nodokļu eksperti no Big4 auditor-kompānijām.
- Kāds teiks, ka čaulas kompāniju jautājums nav tik aktuāls, jo Latvijā gandrīz nav ieturējuma nodokļu. Būs. Pīlārs 2 tos atnesīs. Taču arī bez tiem ir virkne citu interesantu principu, kurus čaulas kompāniju direktīva risina. Par tiem un šo jauno direktīvu – kādā no nākamajiem blogiem.
- Latvijas UIN likums tagad veicina Latvijas kapitāla investīcijas un nodokļu nomaksu citur pasaulē, kur efektīvā UIN likme ir zemāka par Latvijas 25%, jo Latvija vairs neapliek ne ar UIN, ne ar IIN šādos ārzemju uzņēmumos gūto peļņu. Ja ne Latvijas likums, tad Pīlārs 2 šo Latvijas biznesa diskrimināciju novērsīs. Taču, kādēļ gan to nenovērst tagad?
- Jānormalizē fizisko personu nodokļu rezidences jautājumus, lai nav iespējams ar nodokļu rezidenci spēlēties, mainot to kā kreklus. Piemēram, aizbraucot uz 1/2 gadu padzīvot citur, lai pārdotu bez nodokļiem uzņēmumu, un tad atgrieztos. Labākais piemērs, kā no šādas nodokļu apiešanas izvairīties, šķiet, ir Lielbritānijā.
- Jāvienkāršo IIN likumu, kur ir ielāps uz ielāpa un ikdienas cilvēkam to ir neiespējami izprast.
- Jāvienkāršo likmes, kā Igaunijā – IIN, PVN un UIN ir 20%. Tas novērsīs diskrimināciju starp dažādu veidu ienākumiem (un attiecīgu shēmošanu) un nediskriminēs ar IIN progresivitāti Latvijas gaišākos prātus. Ar progresivitāti mēs ziedojam vienu veselu cilvēku 5 slimu cilvēku ārstēšanai, kam nepieciešami donora orgāni, kā arī aicinām šo veselo un gudro iet labāk atpūsties pludmalē, nevis pastrādāt vēl mazliet. Gaišākajiem prātiem Latvijā algai uz papīra darbinieka nodokļu daļa ir 41,5% (31+10,5), bet kaimiņos Igaunijā – 21,6% (20 + 1,6%).
- Jāveido īpašu nodokļu režīmu Virtuālās pasaules darījumiem, t.sk. ar kripto-valūtām, NFT un Metaverse darījumiem, e-spēļu pasaulei. Sakārtojot šo jomu ar 1) skaidrību (galvenais) un 2) nelieliem nodokļiem, piemēram, biržām un kapitāla pieaugumam, šīs industrijas pārstāvji no visas pasaules (būdami diezgan jauni un mobili) varētu pārcelties uz Latviju un maksāt nodokļus te.
- Jāievieš atbalsta nodokļu pasākumus energo-efektīvu māju būvniecībai (ir piemēri Vācijā u.c. gan PVN, gan IIN jomā), gan arī jāļauj atskaitīt IIN izdevumos hipotekāro kredītu procentus, lai vairāk sāk attīstīties nekustamā īpašuma bizness. Nekustamā biznesa industrija sakustēsies, kad beidzot būs skaidrība, kas notiks ar kadastrālajām vērtībām – vai tās pielīdzinās tirgus cenām.
- Nekustamā īpašuma nodoklis ir visvienkāršāk iekasējamais, jo ēku nav iespējams aiznest. Tādēļ tas tā vai savādāk pastāv gan Lietuvā, gan Igaunijā. Taču nekustamo ir iespējams paslēpt aiz ofšora vai cita uzņēmuma plīvura. Tādēļ Jūrmalas u.c. villu korektai aplikšanai ar nodokļiem jābūt visu Latvijas nekustamo īpašumu PLG reģistram ar būtiskiem sodiem par nepatiesas informācijas norādīšanu.
- Saistībā ar cilvēku mobilitātes paradumu izmaiņām, šobrīd valstu konkurence pāriet no UIN uz IIN. Latvijas jaunais Nomad vīzu 15% IIN ir solis pareizā virzienā, taču tikai solis.
- Man ir aizdomas, ka šis viss kopā ļautu neaiztikt (neaplikt ar nodokļiem) mazās algas (līdz EUR 1000 mēnesī) un mazo biznesu.
- Visbeidzot – kas iet ārpus manas kompetences, bet ir partiju pārziņā – jāatgūst pārliecību par šādi iekasēto līdzekļu caurspīdīgu, racionālu izmantošanu. Tas noteikti ir plašs temats, bet vai nevajadzētu sākt ar partiju un vēlēšanu sistēmas pārbūvi – lai gaišākie prāti vēlētos kandidēt uz vietu parlamentā. Tā kā liela daļa vēlētāju tāpat balso par personālijām, neskatoties uz partiju programmām un partijas programmas aizmirst nākamajā dienā pēc vēlēšanām, varbūt ir jāpadomā par mažoritāro vai jaukto sistēmu un jāļauj balsot par personām? Tas var novest gan pie politiķu atbildības (iespēju atsaukt politiķi, kas nepilda solījumus) un caur to – beidzot panākt arī ierēdņu atbildību par saviem lēmumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit