Katru gadu ceļu satiksmes negadījumi prasa miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē. Latvija ir viena Eiropas Savienības līderēm pēc ceļa satiksmes negadījumu un tajos bojāgājušo skaita. Vēl 2020. gadā Valsts policija veica pētījumu par atkārtotiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Tas atklāja, ka gados jauni autovadītāji, galvenokārt vīrieši, bez pienācīga stāža un pieredzes ir tie, kuri visbiežāk vairākkārt pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, brauc agresīvi, nepiesprādzējoties vai bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām u.c.
"To, kā cilvēks uzvedas pie stūres, ietekmē daudzi faktori. Svarīga ir ne tikai braukšanas pieredze, bet arī stresa noturība, audzināšana, sociālais statuss un darba īpatnības," pauž Klints.
Eksperti apkopojuši, kādi ir braukšanas stili un no kuriem vajadzētu izvairīties, ja ir vēlme pēc iespējas ilgāk iztikt bez auto remonta.
Četri braukšanas stili
Zinātnieki ir pētījuši autovadītājus un viņu ieradumus 20 gadus. Pētniece Orita Taubmana-Ben-Ari un viņas kolēģi no Bar-Ilanas universitātes Izraēlā izceļ četrus galvenos braukšanas stilus: agresīvs, pārgalvīgs, trauksmains un uzmanīgs.
Agresīvo braukšanas stilu raksturo bieža dusmu izpausme uz ceļa, aizkaitinājums un naidīga attieksme pret citiem autovadītājiem uz ceļa. Šāda uzvedība var ietvert skaļu lamāšanos, auto skaņas signāla lietošanu un citas agresijas izpausmes. Saskaņā ar Taubmanas-Ben-Ari un kolēģu pētījumu šis braukšanas stils vairāk raksturīgs vīriešiem nekā sievietēm, īpaši jaunākiem vīriešiem.
Pārgalvīgs braukšanas stils arī biežāk piemīt vīriešiem nekā sievietēm, un atkal vecums ir nozīmīgs rādītājs – jo vecāks vadītājs, jo mazāka iespēja, ka viņš izvēlas braukt neapdomīgi. Pārgalvīgais braukšanas stils tiek klasificēts pēc ātruma pārsniegšanas un apzinātiem braukšanas normu pārkāpumiem.
Trauksmaino braukšanas stilu demonstrē vairāk sieviešu nekā vīriešu, un tas nav tik daudz atkarīgs no vecuma, cik no pieredzes. Citiem vārdiem sakot, sieviete ar nelielu braukšanas pieredzi, visticamāk, izvēlēsies šo braukšanas stilu. Atsevišķos gadījumos to var klasificēt arī kā bīstamu, jo autovadītājam trūkst pārliecības, viņš bieži nepareizi novērtē attālumus, citu transportlīdzekļu ātrumu un nereti brauc ļoti lēni.
Uzmanīgs braukšanas stils biežāk sastopams sievietēm nekā vīriešiem, kā arī gados vecākiem cilvēkiem. Šādam braukšanas stilam raksturīga uzmanība pret citiem ceļa satiksmes dalībniekiem un piesardzība. Kopumā šo stilu izvēlas cilvēki, kuri netiecas pēc adrenalīna, kas rezultējās mierīgā un pārliecinātā uzvedībā pie stūres.
Braukšanas stils mainās ar vecumu
Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks stāsta, ka braukšanas stilu ir daudz vairāk – to ir gandrīz tikpat, cik cilvēku. Dažkārt braukšanas stils ir atkarīgs pat no tā, kāds tobrīd auto vadītājam ir noskaņojums. Pat vienam un tam pašam cilvēkam dažādos dzīves posmos var būt atšķirīgs braukšanas stils.
"Pēc savas pieredzes zinu, ka braukšanas stils ar vecumu mainās. Man arī kādreiz bija 18 gadi un pirmais auto bija BMW. Es ļoti labi atceros, kā es vadīju automobili toreiz un kā es to daru tagad. Tas mainās gan ar pieredzi, gan vecumu," stāsta Vanks.
Viņš piebilst, ka veselīgas ceļu satiksmes pamats ir uzmanīgais braukšanas stils. Šādi cilvēki ir pārliecināti par savām darbībām, viņi nerada ceļu satiksmes negadījumu riskus, kontrolē situāciju, skatās, ko dara citi autovadītāji, un nepieciešamības gadījumā palīdz, neļaujot iekļūt avārijā ne sev, ne citiem.
Ko braukšanas stils nodara auto
"Bezatbildīgi vadītāji un neuzmanīga braukšana ir galvenie faktori, kas veicina priekšlaicīgu automašīnas daļu nodilumu un vispārējo auto nolietojumu, jo īpaši tādu detaļu kā balstiekārta, bremžu uzlikas, virsbūve, elektriskās un stūres sistēmas. Agresīvas vai nepareizas braukšanas dēļ automašīnai nepieciešama biežāka kopšana, diagnostika un turpmāki remontdarbi," stāsta "Inter Cars Latvija" eksperts.
Ja ir vēlme pēc iespējas ilgāk iztikt bez remonta, tad, pēc viņa teiktā, jāatsakās no jebkura ekstremāla braukšanas stila - gan no agresīvā, gan no pārmērīgi lēnas braukšanas, kas piemīt tiem autovadītājiem, kas brauc tikai vasarā, piemēram, līdz vasarnīcai un atpakaļ.
"Agresīvie braucēji dod iespēju labi pelnīt autoservisiem un auto rezerves daļu pārdevējiem, jo viņi biežāk apmeklē remontdarbnīcas. Patstāvīgie klienti ir arī tie, kas ārpus pilsētas brauc ar ātrumu nevis 80–90 kilometriem stundā, bet ar 40-50 kilometri," saka Klints.
Viņš atgādina, ka bremžu uzlikas ietekmē tas, cik bieži tiek spiests bremzes pedālis. Stūres iekārta arī var ciest tikai tāpēc, ka cilvēks ir pieradis vadīt automobili noteiktā veidā.
Ļoti izplatīta parādība intensīvā satiksmē ir straujā un "smagā" bremzēšana, kas viennozīmīgi negatīvi ietekmē kopējo transportlīdzekļa tehnisko stāvokli.
"Diemžēl tas izraisa priekšlaicīgu priekšējo bremžu uzliku nodilumu. Lai atrisinātu šo problēmu, ir jāapgūst vienmērīgāka bremzēšanas tehnika. Tas pasargās no biežas bremžu sistēmas palīgmateriālu nomaiņas un automašīnas papildu apkopes," skaidro Klints.
Ar pārāk ātru bremžu nodilumu jārēķinās arī sportiskas braukšanas stila cienītājiem, kuriem raksturīgs paradums ir strauja bremzēšana.
Viena no lietām, kas var vadītājam garantēt mierīgu prātu un pārliecību uz ceļa, ir sava auto regulāra kopšana. "Auto uzturēšana labā tehniskā stāvoklī ir patīkamas, komfortablas un drošas braukšanas pamats. Autovadītājs zina, ja vajadzēs ātri bremzēt, viņa spēkrata bremzes ir kārtībā. Ja vajadzēs uzņemt ātrumu, balstiekārta strādā un amortizācija arī. Kritiskajos gadījumos ir lielāka iespēja izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma vai citām nepatīkamām situācijām," uzsver Klints.
