Krievijas iebrukums Ukrainā ir nebijusi iespēja dzīvē iegūt liecības par dažāda veida okupantu bruņojuma spējām, piemēram, konstatēt, ka Rietumu modernās prettanku raķetes labi tiek galā ar iebrucēju tankiem un ka neapturams nav pat krievu modernākais tanks T-90M. Tagad kaujas lauka realitāti piedzīvojusi Krievijas robotizētā atmīnēšanas iekārta "Uran-6".

Lai gan "Uran-6" bieži saīsināti tiek saukts vienkārši par robotu, īsti precīzs šis apzīmējums nav, jo tas pats nepieņem lēmumus ar mākslīgā intelekta palīdzību, bet to attālināti vada operators.


Ceturtdien sociālajos tīklos parādījās foto ar iznīcinātu robotizēto sistēmu "Uran-6". To, ka tas noticis Ukrainā, apstiprina arī Krievijas zaudētās kara tehnikas uzskaites bloga "Oryx" aktīvisti, kuru 29. septembra atskaitē starp pavisam 62 vizuāli apstiprinātām iznīcinātām vai sagrābtām okupantu tehnikas vienībām pieminēts arī viens "Uran-6".


Savukārt kādā no uzticamiem Ukrainā fiksētās militārās tehnikas uzskaites blogiem skaidrots, ka atmīnēšanas iekārta cietusi prettanku mīnas sprādzienā. Domājams tāpēc, ka priekšā esošā atmīnēšanas iekārta nav detonējusi kādu no mīnām un iekārta tai uzbraukusi ar kāpurķēdi.


Kāds sociālajos tīklos atrodamā video redzami kadri ar "Uran-6" darbībā Ukrainā, iespējams, kaut kad pirms incidenta. Tajos robots sprādzienu trokšņu pavadībā redzams iebraucam aiz kokiem.


Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis un militārā bloga "Varabungas" autors Mārtiņš Vērdiņš portālam "Delfi" gan norāda, ka sistēmas zaudēšana šādos apstākļos vēl neko daudz par to neatklāj. Kaujas laukā to tikpat labi varēja iznīcināt pretinieka šāviens, bet kļūmes gadījumā iekārta, visticamāk, tiks turpmāk uzlabota.

Viņš atzīmē, kā attālināti vadāmu robotizēto sistēmu loma nākotnē militārajā sfērā tikai pieaugs. Turklāt šāda "Uran" platforma var tikt izmantota aprīkota ar dažāda veida ekipējumu un izmantota dažādiem mērķiem, tostarp izlūkošanai.

Krievijas propagandas kadros "Uran-6" darbībā Ukrainā tika parādīts jau vasarā, stāstot, ka robotizētā sistēma strādā pie Mariupoles.


Krievijas valsts mediji cenšas parādīt, ka armija izmanto modernu aprīkojumu, taču propagandas kadri atklāj arī iekārtas ierobežotās iespējas, jūnijā portālam "Popular Science" skaidroja amerikāņu pētnieks Semjuels Bendets.

Vinš norāda, ka operatoram jāatrodas relatīvi tuvu iekārtai – ne vairāk kā dažu simtu metru attālumā, līdz ar to "Uran-6" izmantojams tikai jau drošās teritorijās. "Army Technology" publicētajos publiski pieejamos parametros gan minēts, ka iekārtas vadītājs var atrasties līdz kilometram tālu.

Bendets rezumē, ka, lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija runā par pieaugošu robotizēto sistēmu lomu, lai pasargātu cilvēku dzīvības un atvieglotu bīstamu uzdevumu izpildi, valsts vēl ir tālu no tā, lai šīs tehnoloģijas būtu tādā daudzumā un ar mākslīgā intelekta spējām, lai aizstātu sapieru bīstamo darbu.

"Uran-6" sver aptuveni sešas tonnas, ir 4,45 metrus garš, divus metrus plats un pusotru metru augsts, liecina portālā "Army Technology" pieejamie dati. Četras videokameras nodrošina operatoru ar 360 grādu redzamību.

Sistēmu var aprīkot ar dažāda veida iekārtām, tostarp rotējošu rulli ar ķēdēm, kas detonē mīnas. Operators izvēlas piemērotākos spridzekļa neitralizēšanas rīkus atkarībā no sistēmas identificētā objekta veida, skaidro portāls.

"Uran-6" dīzeļdzinējs iekārtu spēj pārvietot ar ātrumu pieci kilometri stundā, bet atmīnēšanas režīmā ātrums ir divi kilometri stundā.

2016. gadā "Uran-6" sistēmas izmēģinātas Sīrijā. Šajā pašā gadā "Uran-6" prezentēts ikgadējā Krievijas militārajā izstātā "Armija-2016".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!