Čekas apakšpulkveža Jāņa Ruļļa karjera Valsts drošības komitejā sākotnēji bija žilbinoša. Vēl 1959. gadā viņš bija Valsts drošības komitejas (VDK) pilnvarotais Liepājas pilsētā un ostā, bet piecus gadus vēlāk jau padomju Latvijas VDK priekšsēdētāja vietnieks. Vēl straujāka par karjeras izaugsmi bija Ruļļa atbrīvošana no augstā amata. Kā liecina Latvijas Valsts arhīva publiskotie "čekas maisu" dokumenti, čekista krišanai nežēlastībā palīdzējis gan viņa paša izlaidīgais dzīvesveids, gan palaidnīgais dēls.
"Mani vecāki bija vienkārši strādnieki, nekādi īpašumi viņiem nepiederēja, kā arī algotu darba spēku neizmantoja," 1953. gadā savā autobiogrāfijā, kas kopā ar Ruļļa personīgo lietu glabājas Latvijas Valsts arhīvā, rakstīja čekists. Jānis Rullis ir dzimis 1927. gadā Valmierā, bērnībā viņam nācies strādāt pie "kulakiem", jo piecu bērnu ģimene dzīvoja trūkumā. Padomju Savienībai 1940. gada vasarā okupējot Latviju, Jāņa Ruļļa tēvs Hermanis iestājās Komunistiskajā partijā, bet pēc gada, kad Latviju okupēja nacistiskā Vācija, Hermanis aizmuka uz Padomju Savienību, atstājot sievu un piecus bērnus Latvijā.
Vācu okupācijas laikā Jānis Rullis iestājās Valmieras Valsts ekonomiskajā tehnikumā, kuru pabeidza 1946. gadā, savukārt viņa tēvs, kurš kara laikā dienēja Sarkanajā armijā, laimīgi atgriezās mājās un pēc kara kļuva par Valmieras rajona izpildkomitejas priekšnieka vietnieku. Savukārt Rullis jaunākais vispirms kļuva par komjaunieti, bet 1946. gadā iestājās LPSR Iekšlietu ministrijas virsnieku skolā, paralēli Valmierā strādājot par milici.
Strādā cietumos
No 1950. līdz 1953. gadam Rullis strādāja dažādos amatos čekas cietumos Liepājā, Cēsīs un Rīgā. 1953. gada maijā LPSR Iekšlietu ministrijas Centrālcietuma priekšnieka vietnieks Ševčenko Ruļļa dienesta raksturojumā jauno censoni nosauca par iniciatīvas bagātu, enerģisku, disciplinētu, ārēji koptu, pieticīgu, morāli noturīgu un nedzērāju. "Labi prot operatīvo izmeklēšanas darbu, īpaši labi iemācījies operatīvo darbu ar aģentūru ieslodzīto vidū.
