Foto: AP/Scanpix/LETA

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko atzinis, ka viņa pārvaldīta valsts ir iesaistīta Krievijas tā sauktajā "speciālajā militārajā operācijā" pret Ukrainu, taču baltkrievu karavīri tajā nepiedaloties, ziņo aģentūra "Belta".

Krievija savam uzbrukumam Ukrainai ir izmantojusi arī Baltkrievijas teritoriju, gan veicot no turienes sauszemes operāciju, gan aviācijas uzlidojumus un raķešu apšaudes. Tomēr tieša Baltkrievijas armijas iesaiste karā nav notikusi.

Tagad Lukašenko oficiālās ziņu aģentūras "Belta" citētajā tekstā ir tiešā veidā atzinis savas valsts iesaisti karā.

Lukašenko to teica, noliedzot baumas, ka, sekojot Krievijas piemēram, arī Baltkrievija izsludinās mobilizāciju.

"Vēlreiz pasvītroju – mums nav nepieciešamības izsludināt mobilizāciju. Par laimi Baltkrievijas teritorijā kara nav. Baltkrievija piedalās Krievijas specoperācijā, bet savus karavīrus nesūta," teicis Lukašenko.

Tāpat viņš apgalvoja, ka Baltkrievija modernizē savus bruņotos spēkus.

"Mēs, laikam, jau piekto reizi modernizējam savus bruņotos spēkus, pielāgojot tos tiem apstākļiem, kādi izveidojas. Un pirmkārt izdarām secinājumus no tiem kariem, kas ir notikuši un notiek uz planētas," citē Belta.

Tikmēr sociālajos tīklos ļaudis pamanījuši, kā Lukašenko runā arī par kādu citu "mobilizāciju" – kādā sanāksmē dod rīkojumu "mobilizēt visus" kartupeļu ražas novākšanai.

Vēlāk Lukašenko atzīmēja, ka, redzot Krievijas mobilizācijas gaitas nepilnības, ir jāizdara secinājumi un jāpārbauda Baltkrievijas kara komisariātu darbība.

"Beigsies ražas novākšanas kampaņa, ir akurāti jāiesauc rajonā ļaudis, pārliecināties par viņu esamību un precizēt visus mūsu materiālus, sarakstus un dokumentus kara komisariātos," vadoni citē "Belta".
Vienlaikus Lukašenko uzsver, ka "tam nav nekāda sakara ar mobilizāciju" un tas netiek darīts, lai "viņus kaut kur sūtītu kādu nogalināt".

Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs iepriekš ziņoja, ka Lukašenko baidās no Baltkrievijas iesaistīšanas Krievijas karā pret Ukrainu un izvairās no Maskavas centieniem ievilkt viņu dziļāk konfliktā, ziņo aģentūra "UNIAN".

Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija Baltkrievijā plāno izvietot 20 tūkstošus savu mobilizēto karavīru, kuriem jāpapildina kaimiņvalstī esošās Krievijas vienības.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!