Krievijas diktators Vladimirs Putins atbildību par militārajām neveiksmēm Ukrainā vēlas novelt uz aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, savā ikdienas ziņojumā pieļauj ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War".
Analītiķi arī secina, ka pieaugošā kritika par mobilizācijas gaitu Krievijā, visticamāk, liek Putinam apsūdzēt Aizsardzības ministriju un pašu ministru Šoigu par "pārmērībām" mobilizācijas procesā.
Pieļaujot atklātu kritiku pret Aizsardzības ministriju un Šoigu, Putins, domājams, noskaņo ministru uzņemties vainu par kara neveiksmēm Ukrainā, norāda ISW.
Domnīca pasvītro, ka Aizsardzības ministrija saņēmusi kritiku arī no propagandas mediju puses, kur iestādi un Šoigu atklāti melos apsūdzējuši Valsts domes deputāti.
Tāpat ziņojumā tiek izcelta ministrijas kritika no Čečenijas līdera Ramzana Kadirova un oligarha Jevgēnija Prigožina puses. Prigožins ir privātās militārās kompānijas "Vagner" vadītājs. Abi šie personāži iestājās par pārmaiņām militārajā vadībā.
Tomēr Putins, visticamāk, atturēsies no Šoigu atlaišanas, cik ilgi vien tas būs iespējams, lai varētu turpināt visās neveiksmēs vainot viņu, prognozē eksperti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
