Foto: Publicitātes foto
Līdzīgi kā modes industrijā, arī auto nozarē skaistuma kritēriji laika gaitā mainās, taču – daži paliek nemainīgi. Viens no labākajiem piemēriem ir automobiļu lieli riteņu diski, kas apauti ar zema profila riepām – tā ir auto skaistuma klasika. Tāpēc jo patīkamāk, ka, izdabājot klientu kaprīzēm, ražotāji atrod jaunus veidus, kā apvienot skaistumu un komfortu.

Auto cienītāji strīdas par dažādiem jautājumiem, taču gandrīz vienprātīgi atzīst, ka lieli diski piestāv praktiski visām mašīnām. Šādi auto vienkārši izskatās skaistāk. Starp citu, diski kļūst arvien lielāki jau kopš 70. gadiem, un šī tendence ir aktuāla visos segmentos, tostarp pilsētas hečbeku, luksusa sedanu un sporta kupeju klasē.

Ražotāji uzklausa klientu vēlmes un jauniem modeļiem uzstāda arvien lielākus diskus. Piemēram, 2001. gada "Toyota RAV4" bija aprīkots ar 16 collu diskiem, bet jaunajai paaudzei tie ir izauguši jau līdz 19 collām. Masīviem krosoveriem pienākas īpaši lieli diski, tāpēc nav pārsteigums, ka "Hyundai Santa Fe" un "Volvo XC90" par papildu maksu var iegūt 20 collu diskus. "Lamborghini Urus", kas debitēja 2018. gadā, neoficiāli tiek uzskatīts par pirmo sērijveida auto, kam standarta aprīkojumā ir pat 23 collu diski.

Svarīgs ir gan komforts, gan vadāmība

Diemžēl lielu disku un zema profila riepu kombinācija, ko estētiskas dēļ tik ļoti iecienījuši autobraucēji, negatīvi ietekmē komfortu. Balstiekārtai ir jāabsorbē spēcīgāki triecieni, tāpēc – vismaz teorētiski – braukšanai vajadzētu kļūt neērtākai. Tajā pašā laikā praksē nekas tāds nav vērojams – diski ir lieli, bet pasažieri par komfortu nesūdzas.

"Tas notiek tāpēc, ka ir veiktas izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā. Ilgi izmantotās pilnībā vai daļēji atkarīgās konfigurācijas aizstāj daudzsviru sistēma. Pašlaik tas ir visizplatītākais variants. Četras vai piecas sviras pie katra riteņa mašīnā ļauj justies komfortabli pat tad, ja uzstādīti lieli riteņi," skaidro Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes docents Dr. Vitenis Surblis.

Tāpat mūsdienīgos auto lieliem diskiem nevajadzētu pasliktināt stabilitāti līkumos. Arī šajā jomā tiek izmantoti dažādi inženiertehniskie jauninājumi. Sportiskos krosoveros ir ārkārtīgi svarīgi kontrolēt virsbūves svārstības, tāpēc kopš 2014. gada ražotie "BMW X6" un "X5" ir aprīkoti ar elektrohidrauliskajiem stabilizatoriem. Tā ir diezgan dārga tehnoloģija un tolaik tika piedāvāta kā papildaprīkojums.

Taču ir iespējami arī nedaudz vienkāršāki risinājumi. Piemēram, uzlabojot jaunās paaudzes "Hyundai Santa Fe" priekšējo balstiekārtu, tika ievērojami uzlabots balsta gultņu montāžas leņķis. Tas ļauj līdz minimumam samazināt papildu slodzi uz balstiekārtas daļām brīdī, kad pagriežam stūri, un uzlabot stabilitāti līkumos.

Adaptīvā balstiekārta – dārga, bet efektīva

"Balstiekārtas tiek pilnveidotas divos veidos – tiek mainītas gan pašas sviras vai to izvietojums, gan rasti efektīvāki risinājumi amortizatoriem un atsperēm," saka inženieris.

Aizvien biežāk izmantotie adaptīvie amortizatori palīdz sasniegt augstu komforta līmeni. Pēc būtības tie ir hidrauliskie amortizatori ar papildu vārstiem. Tāpat tiek uzstādīti arī sensori. Pamatojoties uz iegūto informāciju par virsbūves un riteņu vertikālo kustību, vārsti tiek atvērti vairāk vai mazāk, un attiecīgi mainās amortizācijas spēks.

"Parasti standarta mašīnās ir pasīvie amortizatori, kas darbojas ar ražotāja iestrādāto spēku, savukārt pusaktīvajos analogos amortizācijas spēks mainās. Tas ļauj uzlabot komfortu, padarot balstiekārtu mīkstāku, vai, ja nepieciešams, pieregulēt to stingrāk. Balstiekārtas raksturlielumi mainās atkarībā no tā, ko no ražotāja iestrādātajām opcijām izvēlas autovadītājs," stāsta inženieris Vitenis Surblis.

Ražotāji arvien biežāk pusaktīvo balstiekārtu iekļauj jauno modeļu bāzes komplektācijā. Tiesa, pagaidām tas vairāk attiecas uz tādiem luksusa zīmoliem kā "Audi", "Mercedes-Benz" un "Lexus". "Iemesls ir vienkāršs – tas ir dārgāk. Šajā gadījumā sarežģītāki ir jau paši amortizatori, bet tas nav viss. Informācija par auto vertikālo kustību vēl ir jāsaņem un jāapstrādā. Tas nozīmē, ka katram ritenim nepieciešami divi sensori: vienam no tiem jāseko riteņa kustībām, bet otram – virsbūves svārstībām," skaidro inženieris.

Savukārt aktīvā jeb pneimatiskā balstiekārta darbojas visdaudzpusīgāk. Tās konstrukcija ļauj mainīt ne tikai amortizācijas spēku, bet arī stingrību. Lai gan pneimatiskā balstiekārta nav jauns inženiertehniskais izgudrojums, to izmanto retāk, jo tā ir ievērojami dārgāka un sarežģītāka apkopē.

Laika pārbaudīti risinājumi un jaunas idejas

Inženieru iedziļināšanās pat vismazākajos sīkumos dažkārt sniedz lieliskus rezultātus. Piemēram, uzlabojot jaunās paaudzes "Hyundai Santa Fe" balstiekārtu, aizmugurējo amortizatoru stieņu diametrs tika palielināts no 13 līdz 15 milimetriem. Pēc Dienvidkorejas ražotāja teiktā, šī ne īpaši pamanāmā izmaiņa palīdzēja uzlabot aizmugurē sēdošo pasažieru komfortu. Kā? Pateicoties resnākiem stieņiem, amortizatori nesaspiežas, pārvarot nelielus nelīdzenumus.

Lai samazinātu neamortizēto svaru, dažkārt tiek izmantota arī pavisam neierasta pieeja. Piemēram, dažās "Volvo XC90" versijās aizmugurē atsperu vietā ir uzstādīta abus riteņus savienojoša papildu ass. Pretēji tam, kā varētu šķist, tas nav nekas arhaisks – ļoti līdzīgs risinājums tiek lietots arī jaunās "Chevrolet Corvette Stingray" sporta kupejas aizmugurē.

Rites centrs ietekmē stabilitāti līkumos un komforta līmeni. Ideālā gadījumā šim punktam jābūt pēc iespējas augstāk un pēc iespējas tuvāk auto smaguma centram. To var panākt, mainot balstiekārtas ģeometriju. Piemēram, "Hyundai" inženieriem, kuri uzlaboja jaunās paaudzes "Santa Fe" šasiju, priekšējās ass rites centru izdevās paaugstināt par diviem milimetriem, bet aizmugurējās – par astoņiem milimetriem. Tas palielina stabilitāti un neļauj pasažieriem izjust nelabumu, braucot pa šauru un līkumainu ceļu.

Tad drīkst likt lielākus diskus vai nē?

Atbildot uz jautājumu, kā inženieris dara pats savām mašīnām, viņš atbild, ka neuzstāda lielākus diskus, kā iesaka ražotājs. Un arī citiem iesaka darīt tāpat. Ja tomēr ļoti gribas lielākus, viņš iesaka no rūpnīcas noteiktajiem standartiem pārāk neatkāpties. "Tad jums nebūs jāuztraucas par to, vai spidometrs korekti rāda braukšanas ātrumu, un neradīsies arī citas negācijas, piemēram, braukšanas komforts un vadāmība būs tāda, kādu paredzējis ražotājs," skaidro Vitenis Surblis.

Viņš arī atgādina, ka internetā viegli var atrast dažādus kalkulatorus, kas ar speciālu formulu aprēķinās labāko riepu un disku izmēra salikumu gadījumā, ja vēlaties uzlikt lielākus diskus, nekā tas bijis sākotnēji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!